Rīgas apgabaltiesā blakus sūdzību sadale notiek datorizēti
Vilsone apgabaltiesā iecerējusi arī personāla kompetences, motivācijas un lojalitātes izmaiņas. Līdz ar to ir paredzēts stimulēt, lai tiesneši tālākizglītotos. Tāpat Vilsone akcentēja arī jaunākās eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) prakses pārzināšanu. Viņa akcentēja, ka gan tiesneši, gan viņu palīgi aktīvi seko līdzi ECT praksei.
"Ir izveidojusies ļoti veiksmīga sadarbība ar [Ministru kabineta pārstāvi starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās] Kristīni Līci, kura sapulcēs ziņoja par jaunākajiem nolēmumiem ECT praksē," sacīja Vilsone.
Attiecībā uz lietu termiņiem Vilsone akcentēja, ka ir jāpēta atlikto lietu skaits un iemesli tam, strādājot ar termiņu monitoringu, nosakot lietu izskatīšanas termiņu standartus, veicinot arī slodzes izlīdzināšanu. Vilsone arī atgādināja, ka uzticēšanos tiesai varētu veicināt nolēmumu publicēšana, kas jau ir uzsākta, gan norādot, ka tur vēl ir daži darbi, kas ir veicami.
Apgabaltiesas priekšsēdētāja arī atsaucās uz tiesas darba atklātuma nodrošināšanas nepieciešamību un tiesas reputāciju.
Kā vēl vienu svarīgu uzdevumu Vilsone definēja arī e-lietu ieviešanu, proti, ka lieta vairs nav papīra formātā, bet gan elektroniskā formātā, kas veicinātu ātrāku apriti. Tādā veidā lietas dalībnieki varēs elektroniskā veidā iesniegt prasības pieteikumus un citus nepieciešamos dokumentus.
Vilsone arī norādīja, ka jau no 11.decembra ir ieviesta blakus sūdzību sadale datorizēti, nevis manuāli, kas bija viens no sensitīvajiem jautājumiem un izskanēja medijos. Tāpat tagad ir izsludināts konkurss uz apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka amatu, un pieteikšanās termiņš ir līdz 20.janvārim. Te konkursa kārtība ir analoga apgabaltiesas priekšsēdētāja atlases kārtībai.
Jautāta par bijušās apgabaltiesas priekšsēdētājas Sandras Strences darbību, Vilsone sacīja, ka, viņasprāt, ir izdarīts ļoti daudz un Strence bija ļoti aktīva un enerģiska tiesas priekšsēdētāja. "Ir panākts tas, ka apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā ir palielināts tiesnešu skaits, kas nodrošināja lietu izskatīšanu ātrākā termiņā," izteicās Vilsone, norādot, ka ir izdarīts pietiekami liels darbs.
Kā ziņots, Vilsone kā galvenās prioritātes, ko vajadzētu mainīt apgabaltiesas darbā, norādījusi tiesas vadīšanas stratēģijas maiņu, tostarp komunikāciju ar masu medijiem. Vilsone aģentūrai LETA minēja, ka "šis amats nebija viņas karstākā vēlēšanās", bet viņu uzrunājusi apgabaltiesas attīstība. Vilsone papildināja, ka arī tieslietu ministrs ir pozicionējis attīstību kā tiesas darba kvalitātes celšanu, uz ko vērsta arī Vilsones koncepcija.
Kā galvenās prioritātes, ko vajadzētu mainīt apgabaltiesas darbā, Vilsone ir norādījusi tiesas vadīšanas stratēģijas maiņu, kur veicamie pasākumi ir cilvēkresursu analīze un vadības atlase pēc profesionālajiem kritērijiem, izmantojot tiesas priekšsēdētāja vietnieka un kolēģiju priekšsēdētāju konkursus. Tie ir izmantojami arī tiesu darbinieku atlasē.
"Noteikti ir jāstrādā pie nolēmumu kvalitātes monitoringa, kā arī pie lietu izskatīšanas termiņiem un laika plānošanas, kolēģiju priekšsēdētāju kompetenču izmantošanas tiesu prakses pētīšanā, strādāšanas pie atceltajiem nolēmumiem," norādīja apgabaltiesas priekšsēdētāja, minot, ka tiek strādāts arī ar pārējām apgabaltiesām, lai būtu vienota prakse.
Tāpat Vilsone kā vienu no stratēģijas maiņām ir uzsvērusi arī komunikāciju ar masu informācijas līdzekļiem, jo sabiedrībai piemīt neuzticēšanās tiesai, un to ir iespējams novērst ar skaidriem, saprotamiem nolēmumiem un komunicējot ar medijiem, stāstot, kas tiesā notiek un kādas lietas tiek izspriestas, protams, ievērojot likumā "Par tiesu varu" iekļautos ierobežojumus.
Kā ziņots, tieslietu ministrs Jānis Bordāns Vilsoni Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā ir iecēlis uz pieciem gadiem. Vilsone amata pienākumus sāka pildīt no 27.decembra.
Strence aģentūrai LETA iepriekš apgalvoja, ka kandidātu izvērtēšanas komisija esot ieteikusi šim amatam virzīt viņu, jo Strences kandidatūrai bijis lielākais komisijas locekļu atbalsts, bet vienlaikus pievēršot uzmanību Vilsones kandidatūrai, ņemot vērā gan līdzvērtīgo komisijas balsojumu, gan apstākli, ka komisija ir saņēmusi informāciju, kas ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rīcībā, radot šaubas par Rīgas apgabaltiesas reputāciju.
Uz atkārtoto konkursu bija pieteikušies Vilsone, Strence un Juris Stukāns, kurš ir Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnesis. Vilsone pieteikšanās brīdī bija apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesnese, bet 5.decembrī viņa tika iecelta par tiesas vadītāja pienākumu izpildītāju.
Uz sarakstu
