Rīgas brīvosta - 2012.gada vadošā osta Baltijas valstīs
Viņa norāda, ka, ja kravu apgrozījumu vērtē pēc valsts kopējo lielāko ostu kapacitātes, tad Latvijas ostās pagājušā gadā pārkrauts vairāk kravu kā mūsu kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas ostās kopā.
Rīgas Brīvostā īstenojot multifunkcionālas ostas attīstības stratēģiju, ir panākts rezultāts, kas apliecina, ka Rīgas brīvostas pārvaldes ieguldījumi ir pareizi pozicionēti. Statistikas dati par aizvadīto gadu liecina arī par to, ka pēdējo gadu laikā veiktās investīcijas dziļūdens piestātņu izbūvē, kuģošanas ceļu padziļināšanā, pievadceļu rekonstrukcijā un citos infrastruktūras objektos Rīgas ostu padarīja par vēl konkurētspējīgāku, interesantāku jauniem investoriem un atvērtāku lielākajiem kuģiem, kas spēj ienākt Baltijas jūrā.
Šo faktu apliecina arī tas, ka Rīgas ostā no 2005.gada līdz 2010.gadam kuģu īpatsvars ar GT rādītāju virs 10 000 t ir pieaudzis no 20% līdz 35%. Uzrādītie rezultāti kalpo par apliecinājumu, ka Rīgas brīvosta ir spējīga piedāvāt nepieciešamo loģistikas infrastruktūru un lielāko kravu apkalpošanas spēju Baltijas reģionā.
2012.gadā beramkravu segmentā pieaugums bijis 8,3% apmērā, sasniedzot 21,63 miljonu tonnu. Lielāko palielinājuma daļu sastāda akmeņogles, kuru pieprasījums pasaules tirgos turpina pieaugt. Kopumā Rīgas ostā 2012.gadā pārkrauts 14,9 miljoni tonnu ogļu.
Par 1,9% palielinājies ģenerālkravu segments. 2012.gadā ģenerālkravu segmentā pārvadāts 6,65 miljoni tonnu kravu, no tām lielāko daļu - 3,63 miljonus tonnu sastāda konteinerizētās kravas, kuru pieaugums pērn, attiecībā pret iepriekšējo gadu, ir par 15,1%, jeb vairāk kā pusmiljonu tonnu, informē A.Leiškalne.
Viņa norāda, ka iejamkravu segmentā pārvadāts par 2,6% vairāk. Tādējādi Rīgas ostas termināļos ir apstrādāts 7,77 miljoni tonnu lejamkravu, galvenokārt naftas produktu. Palielinās arī sašķidrinātās gāzes pārvadājumu apjoms, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis par 62%. Pagaidām tā vērtējama kā pozitīva tendence, jo pašlaik gāzes pārvadājumi ieņem pavisam nelielu vietu kopējā kravu struktūrā.
Par 5% pieaudzis pārvadāto pasažieru skaits, sasniedzot 815 tūkstošus pasažieru. Īpaši jāatzīmē kruīzu pasažieru skaita pieaugums, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājies par nepilniem 20 tūkstošiem, sasniedzot 83 091 pasažieri.
Uz sarakstu
