Rīgas Brīvostā apkalpotas kravas ar kopējo apjomu vairāk kā 30 miljoni tonnu
Neskatoties uz 2010.gada sākuma nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, ekonomisko krīzi pasaulē un arī Latvijā, šis gads Rības Brīvostai ir bijis darbīgākais un ražīgākais, sasniegts jauns kravu apgrozījuma rekords ostas pastāvēšanas vēsturē - līdz gada beigām, pēc provizoriskiem datiem, Rīgas ostā būs apkalpotas kravas ar kopējo apjomu vairāk kā 30 miljoni tonnu.Rīgas Brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks uzsver: "Tā nav nejaušība, bet gan rūpīga un ilgstoša darba rezultāts. Daudzus gadus Rīgas Brīvostas pārvaldes valde ir centusies radīt apstākļus, kas kravu īpašniekiem un pārvadātājiem liek izvēlēties tieši Rīgas ostu, jo tā īsteno dinamisku, lojālu, sakārtotu cenu politiku, piedāvā laba līmeņa infrastruktūru, kā arī sniedz profesionālus pakalpojumus. Starptautiskā līmenī esam pozicionējuši Rīgas ostu kā augstākās līgas spēlētāju jūras kravu pārvadājumu jomā. Rezultāti ir acīmredzami un mums ir iemesls būt apmierinātiem ar iepriekš paveikto. Es nebūšu oriģināls, teikdams, ka apstāšanās pie sasniegtā ir solis atpakaļ, tāpēc arī tagad mēs nevaram atļauties atpūsties, - ir jāstrādā tālāk un jāīsteno tie projekti, kas iezīmēti mūsu ostas attīstības stratēģijā, kā arī jāmainās līdzi laikam, sekojot izmaiņām pasaules tirgus konjuktūrā, jāievieš jaunākie tehnoloģiskie un organizatoriskie risinājumi, lai Rīgas ostas vārdam piemistu augstākais skanējums.
Rīgas Brīvostas kravu pārvadājumu apjoms atstāj būtisku iespaidu uz Latvijas tautsaimniecību kopumā, - izmantojot vispārpieņemto formulu no katras pārvadātās tonnas valsts tautsaimniecībā ieplūst apmēram desmit lati. Tas nozīmē, ka Rīgas brīvostas darbības rezultātā šogad Latvijas ekonomika ir kļuvusi par 300 miljoniem bagātāka.
Šis gads Rīgas ostā bijis notikumiem bagāts - pirmkārt, īstenojas savulaik attīstības stratēģijā iezīmētais, - būt par multifunkcionālu ostu, kas vienlīdz efektīvi spēj piedāvāt visdažādāko kravu apkalpošanu, tai skaitā, konteinerizētās kravas, beramkravas, ģenerālkravas, lejamkravas. Laikā, kad būtiski mainījās pasaules tirgu konjuktūra, tieši šī īpašība Rīgas ostai deva iespēju ne tikai turpināt strādāt iepriekšējā režīmā, bet pat veicināt kravu apjoma pieaugumu. Ļoti liela nozīme ir ostas akvatorija, kuģu ceļu un piestātņu padziļināšanai, kas ļauj Rīgas ostā ienākt kuģiem ar maksimālo iegrimu kāda iespējama Baltijas jūrā. Patlaban pārvadātāju rīcībā ir viena dziļūdens piestātne Žurku salā, bet perspektīvā, - tuvāko gadu laikā, kad tiks realizēts Krievu salas projekts un uzbūvētas vairākas jaunas dziļūdens piestātne, Rīgas osta ieņems vēl būtiskāku vietu Baltijas jūras reģiona kravu pārvadājumu jomā. Atgādināsim, ka šogad Rīgas ostā tika apkalpots vislielākais kuģis vēsturē, - tajā tika iekrautas 82 tūkstoši tonnu dzelzsrūdas. Kuģa izmēri pārsniedza pieņemtos Panamax tipa kuģa parametri.
Būtiskas izmaiņas notikušas kravu sortimentā, - ostā sākts pārkraut dzelzsrūdu, palielinās naftas produktu un minerālmēslu īpatsvars un pieaug pārtikas produktu pārvadājumi. Šogad atjaunojies kokmateriālu eksports, kam ir liela nozīme kopējā Latvijas ekonomikas atdzimšanā.
"Kaut arī RBP valdes darbu vadu tikai kopš oktobra, kopumā valdē strādāju jau septiņus gadus, tāpēc droši varu teikt: tikai pateicoties rūpīgi izstrādātai un pārdomātai ostas attīstības stratēģijai, kurā konkrēti iezīmēti sasniedzamie mērķi un tam nepieciešamie instrumenti, kā arī skrupuloza pieturēšanās pie plāna, kas daudziem sākotnēji šķita utopisks, ir iespējama uzņēmuma un katra indivīda izaugsme. Gribu pateikt visiem ostas darbiniekiem, stividoriem un kravu īpašniekiem milzu paldies par darbu. Pārvalde viena šos panākumus nesasniegtu. Katram Latvijas iedzīvotājam un uzņēmumam novēlu nebaidīties no ilgtermiņa plāniem, bet līdzīgi kā Rīgas ostai, - izvirzīt mērķus un tos sasniegt, neaizmirstot pacelt savu latiņu arvien augstāk un augstāk.", teic Andris Ameriks. Uz sarakstu