Rīgas Centrāltirgus atjaunošanas 1.kārta izmaksās vismaz sešus miljonus eiro
Viņš norādīja, ka projekts ir daļa no liela mēroga pilsētas centra pārbūves. Lai gan projekts ir svarīgs centrāltirgum un tā apmeklētājiem, tas lielā mērā ir pakārtots "Rail Baltica" projektam. Pašreiz tirgu no Vecrīgas fiziski atdala dzelzceļa uzbērums, ko paredzēts nojaukt "Rail Baltica" projekta realizācijas laikā. Rīgas mērs uzsvēra, ka uzbēruma nojaukšana nozīmē Centrāltirgus kļūšanu par daļu no Vecrīgas.
Mērs pastāstīja, ka projektu sākts realizēt tieši tagad, jo ir būtiski izmantot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus, turklāt, pirms sākt kādas pārbūves, bija svarīgi saprast, kas notiks ar "Rail Baltica", kas tiks realizēts šajā apkaimē.
Ušakovs pauda cerību, ka kopējās investīcijas tiešām būs ap plānotajiem sešiem miljoniem eiro, no kuriem piecus miljonus eiro plānots iegūt no ERAF.
"Tad, kad mēs šo visu vērsim vaļā, ir iespējams sagaidīt tādus pašus pārsteigumus kā VEF Kultūras pilī, kur, verot vaļā sienu, tika konstatēts, ka siena ir salikta nevis no ķieģeļiem, bet no drupām, kas palikušas no Vecrīgas bombardēšanas. Pārsteigumi šeit varētu būt, bet cerams tas nebūs nekas liels," pauda Ušakovs.
Rīgas mērs informēja, ka projektu varētu pabeigt 2019.gadā, tomēr tas lielā mērā ir saistīts ar to, kas notiks ar "Rail Baltica" projektu.
Pašvaldības SIA "Rīgas Centrāltirgus" valdes loceklis Kaspars Zauls pauda, ka projekta laikā ir paredzēts rekonstruēt centrāltirgus "pazemes pilsētiņu" jeb zivju, sakņu, gastronomijas, piena un gaļas paviljonu pagrabstāvus un tos savienojošos tuneļus. Pārbūvējot "pazemes pilsētiņu", tikšot izveidotas papildu darba vietas, esošajiem nomniekiem tiks uzlabota infrastruktūra, kā arī tiks izbūvētas jaunas ražotnes un pirmsapstrādes cehi. Vairākās vietās tiks izveidoti ugunsdrošie aizkari, kas, izceļoties ugunsgrēkam, pilnībā noslēgs paviljonu, lai uguns tālāk neizplatītos tālāk.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Dzintars Balodis pauda, ka pašreiz, sākot projektu, ir noslēgts līgums par tehniskā projekta izstrādi ar SIA "Baltex Group".
Sākotnējais tehniskais projekts paredz "pazemes pilsētiņas" rekonstrukciju, lai varētu veidot papildu darba vietas, piesaistīt investīcijas un tādā veidā attīstīt tirgu. Turklāt plānots rekonstruēt un paplašināt kanālmalu gar tirgu. Tajā ir paredzēts izveidot vairāk vietu gājējiem, izveidot veloceliņu gar pašu kanālmalu un radīt jaunu pilsētvides telpu. Kanālmalā pie Kārļa baseina ir paredzēts izveidot plašāku vietu, kur varēs piestāt laivas un kuģīši.
Pilsētas attīstības departaments plāno piesaistīt finansējumu 2014.-2020.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" Specifiskā atbalsta mērķī "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām". Rīgas pašvaldība Rīgas Centrāltirgus attīstības projektu ir izvirzījusi kā prioritāru ERAF finansējuma saņemšanai. Būvprojektu paredzēts izstrādāt līdz 2017.gada 19.oktobrim, bet būvdarbus veikt līdz 2020.gada maijam.
Būvprojekta izstrādei ir piešķirts 230 000 eiro finansējums no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda līdzekļiem. Pašlaik ir izstrādātas vizualizācijas, un pamatojoties uz tām, tiks izstrādāts būvprojekts. Būvdarbiem, būvuzraudzībai un autoruzraudzībai paredzēts 6 089 382 eiro finansējums, no tā 5 175 975 eiro ERAF finansējums un 913 407 eiro Rīgas domes līdzfinansējums.
Projekta autors arhitekts Aldis Polis pastāstīja, ka projekts sastāv no trim lieliem blokiem - Centrāltirgus ielas rekonstrukcija, kas saistīta ar Maskavas ielas stāvvietu rekonstrukciju, kanālmalas jeb Kārļa baseina labiekārtošana, pārvēršot publisko ārtelpu un nodrošinot cilvēku pieeju kanālmalai, kā arī "pazemes pilsētiņas" rekonstrukcija.
Centrāltirgus ielā paredzēts veikt automašīnu stāvvietu labiekārtošanu - projekts paredz samazināt stāvvietu skaitu, labiekārtot stāvvietas Maskavas ielā, izveidot jaunas joslas gājējiem, kā arī gājēju pārejas. Turklāt teritoriju paredzēts arī apzaļumot. Tiks pārbūvēta arī tramvaja pietura un mainīts ielas segums.
Arhiekts uzsvēra, ka, labiekārtojot kanālmalu, galvenais ir atrisināt centrāltirgus piegādes jautājumu, paralēli izveidojot publisko ārtelpu un nodrošinot pieeju kanālmalai. Pašlaik kanālmalas zonā pa diviem tuneļiem notiek produktu piegāde, bet trešais tunelis nav redzams. Pa tuneļiem pieved produkciju un apsaimnieko atkritumus. Vizuālais tēls, kas redzams no autoostas puses, nav pievilcīgs.
Polis informēja, ka ieejas tuneļos no kanālmalas puses tiks paslēptas ažūrās konstrukcijās, kas vienlaicīgi būs augšējā līmeņa stāvvietu paplašināšana. Iecerēts izbūvēt atbalsta sienas, kas pasargās tirgus pazemes daļas no applūšanas, jo reizi 20 gados ūdenslīmenis apdraud arī tirgu.
Uz sarakstu
