"Rīgas ūdens" novērš avārijas
Šajā ziemā zeme bija sasalusi 1,5 līdz 1,8 metru dziļumā. Zemei sasalstot un atkūstot, notiek grunts kustība, kas izraisa palielinātu avāriju skaitu ūdensvados. Rīgā kopējais ūdensvada tīkla garums ir 1390 kilometru, kanalizācijas notekūdeņiem – 1100 kilometru. Salīdzinoši neliela daļa tīklu ir jauni, bet lielākoties ūdens un kanalizācijas saimniecība galvaspilsētā ir vairākus un pat daudzus desmitus gadu veca. Tāpēc nav iespējams nodrošināties pret visām iespējamām avārijas situācijām.
G. Krauze gan norāda, ka vecie ūdensvada un kanalizācijas tīkli nereti ir izturīgāki par padomju gados būvētajiem. Tolaik zemē guldītās pelēkā ķeta caurules ir trauslas un pavasaros, iestājoties atkusnim, mēdz lūzt. Rīdzinieki to pamana ne tikai avārijas vietā virs zemes, bet arī savos dzīvokļos, kad no krāna sāk tecēt duļķains ūdens. "Avārijas vietu iespējami ātri lokalizējam un remontējam, bet ne vienmēr to iespējams paveikt zibenīgi. Pēc tam tīkli ir jāskalo, lai novērstu uzduļķojumu. Cilvēkiem, protams, nav patīkami ieraudzīt no krāna tekam duļķainu ūdeni. Tas nekādi nav bīstams, bet, lai lietotu uzturā, ūdens ir jānotecina vai jānostādina. Gadās, ka uzduļķojuma dēļ ūdens skaitītājiem jānomaina filtri, bet tāda ir situācija," skaidro G. Krauze.
Rīgas ūdens un kanalizācijas sistēmā ir vairāk nekā 20 000 aizbīdņu un vairāk nekā 6500 hidrantu, kas laiku pa laikam jānomaina, lai nodrošinātu ugunsdrošību. Ja vien nav avārijas situācija, par aizbīdņa maiņu RŪ cenšas laikus informēt gan apsaimniekotājus, gan iedzīvotājus.
G. Krauze stāsta, ka ne vienmēr ūdens padeves traucējumi ir saistīti ar remontdarbiem, ko veic RŪ. Gadās, ka apsaimniekotājs atslēdz ūdeni ēkai, bet cilvēki neizpratnē meklē palīdzību RŪ. "Arī mēs ne vienmēr esam informēti," atzīst G. Krauze. Uzņēmums nav atbildīgs par avārijām ēku iekšējos tīklos vai uz laiku atslēgtu ūdeni, kad tiek veikti ar RŪ nesaskaņoti darbi. Tad, ja remontdarbus veic RŪ, informāciju par iespējamo ūdens padeves traucējumu ilgumu un citas ziņas var noskaidrot, piezvanot uz vienoto klientu apkalpošanas tālruni.
Nereti rīdzinieki ir sašutuši, kad tikko asfaltētu ielu vai ietvi uzlauž, lai mainītu zem seguma esošās caurules vai veiktu remontdarbus. "Mums bija labi nodomi, kā varētu sadarboties ar Rīgas domes Satiksmes departamentu. Piemēram, tur, kur viņi labo ielas, arī mēs varētu veikt tīklu remontdarbus. Diemžēl naudas ir tik, cik tās ir, tāpēc tik ideāli koordinēt darbus pašlaik nav iespēju. Protams, cenšamies vecos aizbīdņus nomainīt tad, kad Satiksmes departaments labo kādu ielu, lai darbus paveiktu vienlaikus. Tā notika Šmerļa ielā," skaidro G. Krauze un aicina iedzīvotājus būt saprotošiem.
Nomainot ūdensvada un kanalizācijas caurules, to ražotāji sola kalpošanas ilgumu 50 gadu garumā. Taču jauno cauruļu Rīgā, salīdzinot ar tūkstošiem kilometru garajiem tīkliem, ir proporcionāli maz. Uzņēmums remontē un modernizē ūdensapgādes sistēmu galvenokārt par saviem līdzekļiem. Šādiem remontdarbiem Eiropas finansējumu iegūt nevar, jo nauda tiek piešķirta ūdensvada un kanalizācijas izbūvei tikai tajās vietās, kur to nav bijis.
Uz sarakstu
