Rīgas Zooloģiskajam dārzam plāno piešķirt papildu 163 tūkstošus latu
Zoodārzs aprēķinājis, ka kopš 2009.gada tā izdevumi palielinājušies par 256 000 latu, taču minimālā summa, lai nodrošinātu tālāku darbību, būtu nepieciešama vismaz 38 000 latu apmērā. Komiteja konceptuāli atbalstīja papildu dotācijas piešķiršanu 163 200 Ls apmērā, norādot, ka Zoodārzs ir nacionālas nozīmes objekts, kas pilda arī vides izglītības funkcijas, līdz ar to tas būtu jāatbalsta arī no valsts. Finansiāli sarežģījumi radušies tāpēc, ka ir samazinājušās valsts dotācijas un pieaugušas energoresursu cenas, turklāt Zoodārzam papildu izdevumus radīja pēdējā bargā un ilgā ziema.
Lielāko daļu jeb 55,2% Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza budžeta veido pašu ieņēmumi no ieejas biļetēm un saimnieciskās darbības, 35,8% ir Rīgas domes dotācija, bet tikai 9% - valsts dotācija. Domes dotācijas kopš 2009.gada palikušas nemainīgas, kamēr valsts dotācijas samazinātas par 92 800 latiem. Gan šo samazinājumu, gan izmaksu pieaugumu kādu laiku zoodārzam izdevies segt no pašu ieņēmumiem, kuru īpatsvars kopš 2009.gada ir palielinājies no 47,2% līdz 55,2% jeb par 176 300 latiem, taču patlaban pašu ieņēmumi sarūk, jo nav iespēju papildināt dzīvnieku kolekciju.
Elektroenerģijas cenas kopš 2009.gada kāpušas par 23,3%, un pērn zoodārzam par šo pozīciju nācies samaksāt 105 700 latu. Dabasgāzes cenas pieaugušas par 32,8% un tēriņi šim nolūkam sasnieguši 97 600 latu gadā. Degviela četru gadu laikā kļuvusi par 10,9% dārgāka - tai pērn tērēti 28 400 latu, dzīvnieku barības izmaksas palielinājušās par 8,1% un pērn zoodārza iemītnieku barošanai izlietoti 211 500 latu. Šā gada pirmo četru mēnešu saimnieciskās izmaksas ietekmējis lielais aukstums martā un aprīlī, kas radījis papildu 18 300 latu izmaksas par dabasgāzi un 2800 latu papildu tēriņus dzīvnieku barībai, savukārt pašu ieņēmumi bijuši par 21 900 latiem mazāki, kā plānots.
Lai uzlabotu ugunsdrošību, Zoodārzā palielinājies energoresursu patēriņš, piemēram "Kamieļu mājā" malkas un elektroapkures vietā uzstādīta gāzes apkures iekārta, arī citās mītnēs pēc 2011.gadā notikušā ugunsgrēka zebru un strausu mītnē nolemts atteikties no malkas apkures un samazināt elektrības lietošanu dzīvnieku mītņu apsildīšanai. Tāpat vairāk energoresursu prasa abinieku, barības dzīvnieku un labības asnu audzētava.
Zoodārzam izdevies samazināt ūdens un atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, ievērojot maksimālu taupības režīmu un konsekventi optimizējot saimniecisko darbību.
Apmeklētāju skaita izmaiņas ir cieši saistītas ar ekonomisko situāciju valstī kopumā, apmeklētāju maksātspēju, zoodārzā piedāvāto ekspozīciju klāstu. Apmeklētāju plūsma ir no 250 000 līdz 280 000 apmeklētāju gadā. Žirafu mājas atklāšana 2007.gadā būtiski ietekmējusi 2008.gada apmeklētāju skaitu, arī pingvīnu karantīnas pasākums pagājušā gada augustā ievērojami palielinājis viesu skaitu. Taču tuvākajā laikā nav paredzēts izveidot vēl kādu jaunu pievilcīgu dzīvnieku ekspozīciju, jo trūkst līdzekļu to izveidei.
"Rīgas Nacionālais zooloģiskā dārza" pieprasījumu vēl vērtēs pašvaldības finanšu speciālisti, gala lēmums par papildus dotācijas piešķiršanu Zooloģiskajam dārzam jāpieņem Rīgas domei.
Riga24.lv jau vēstīja, ka samazinoties valsts dotācijām un pieaugot energoresursu cenām, pēc bargās un ilgās ziemas finansiālās grūtībās nonācis pašvaldības SIA "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs".
Uz sarakstu
