Rūpniecība nedrīkst atdot savas pozīcijas iekšējā patēriņa nozarēm
Īstermiņā iekšējais tirgus var kalpot kā labs atsvars, lai noturētu augošu ekonomisko aktivitāti. Taču ilgtermiņā rūpniecība nedrīkst atdot savas pozīcijas iekšējā patēriņa nozarēm, lai kopējais ekonomikas modelis būtu sabalansēts un ilgtspējīgs, norāda "Latvijas Hipotēku un zemes bankas" vecākais finanšu analītiķis Jānis Hermanis.Rūpniecības statistikas rādītāji par šā gada 1.ceturksni uzrāda līdzšinējās izaugsmes tempu mazināšanos, norāda analītiķis. Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, šā gada 1.ceturksnī produkcijas izlaide samazinājās par 3%, apgrozījums - pieauga par 2%.
Rūpniecības apakšnozaru griezumā ir vērojamas dažādas tendences, uzsver Hermanis. 1.ceturksnī izlaides apjomi ir stabilizējušies vairākās apakšnozarēs, kuras iepriekšējos gados auga straujāk - kokapstrādē, gumijas un plastmasas ražošanā, vairākās mašīnbūves sadaļās. Izaugsme turpinās pārtikas rūpniecībā, īpaši zivju pārstrādē, papīra ražošanā un poligrāfijā, apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošanā, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Savukārt apjomu kritums ir vērojams metāla ražošanā, elektrisko iekārtu un citu transportlīdzekļu ražošanā. Summējot šo dažādo sastāvdaļu atšķirīgās tendences, notiek kopējā rūpniecības apjoma stabilizēšanās.
No rūpniecības izaugsmes bremzēšanās izriet vairākas izmaiņas, kas ietekmēs Latvijas ekonomiskos rādītājus, norāda analītiķis.
Pirmkārt, rūpniecības īpatsvars ekonomikā - pašreiz tas svārstās starp 14-15% - tuvākajos periodos nepalielināsies vai pat kritīsies, jo uz tās fona daudz straujāk aug darbības apjomi uz iekšējo patēriņu vērstās nozarēs - galvenokārt tirdzniecībā.
Otrkārt, rūpniecība patlaban ir augšupejošā cikla sākotnējais jeb "lokomotīves" posms visai kopējai ekonomikai, kuras pietiekami strauja izaugsme joprojām ir svarīga nodarbinātības jautājuma risināšanai, skaidro Hermanis. Latvijā uz katru iekšzemes kopprodukta pieauguma 1% var sagaidīt vismaz 5000 darba vietu rašanos, kamēr patlaban bezdarbnieku skaits ir aptuveni 107 000. Ja rūpniecība nepieaugs, tad lēnāk risināsies arī bezdarba problēma, norāda analītiķis.
"Rūpniecības izaugsmes tempu samazināšanās redzamākais iemesls ir vājš pieprasījums eirozonā. Aptuveni trešdaļa no rūpniecības apgrozījuma ir vietējā tirgū, taču tā pirktspēja nav spējīga nodrošināt strauju kāpumu. Cerīgāka situācija ar iespēju uzturēt labāku izaugsmes dinamiku ir rūpniecības eksportējošos sektoros, kuru noiets ir Ziemeļeiropas valstīs, NVS vai attālākos pasaules reģionos. Tāpēc rūpniecības izaugsmes bremzēšanās nedrīkst ievilkties pārāk ilgi. Ir svarīgi, lai eksportējošā rūpniecība pēc iespējas ātrāk atgūst līdzšinējos tempus," norāda Hermanis.
Jau ziņots, ka šogad martā, salīdzinot ar februāri, apstrādes rūpniecībā ražošana samazinājās par 2,2%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 10,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Kopumā šogad martā, salīdzinot ar februāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 0,7%, ko būtiski ietekmēja produkcijas apjoma pieaugums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē par 8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Uz sarakstu