Rutkovska: Pasaules koru olimpiādes laikā tirgotāji nedzied vienu melodiju
Kopumā pārdošanas apjomi otrajā ceturksnī bijuši par sprīdi lielāki nekā gada pirmajā ceturksnī un par pēdu lielāki nekā pērnā gada otrajā ceturksnī - ceturkšņa izaugsme 2,2% apmērā, bet gada pieauguma temps - 5,1%.
Noskaņojuma rādītājos, pēc kuru dinamikas var mēģināt analizēt esošo un minēt turpmāko mēnešu pircēju aktivitāti, patlaban iezīmējas nedaudz atšķirīgs skatījums pircējiem un tirgotājiem.
Ekonomiste skaidro, ka patērētāji pēc straujāka noskaņojuma uzlabojuma decembrī saglabā puslīdz stabilu skatu uz dzīvi, proti, savu rocību un valsts ekonomisko attīstību ar pakāpenisku optimisma kāpumu. Savukārt tirgotāji pēdējos mēnešos bija kļuvuši bažīgāki, un straujāks uzlabojums vērojams vien jūlija datos, ko šodien publiskojusi Eiropas Komisija. Visticamāk, ka bažas ir saistītas ar tik grūti prognozējamajām klientu plūsmu pārmaiņām.
Piemēram, šogad vērojams ļoti straujš tūristu skaita kāpums, īpaši saistībā ar Rīgas statusu kā Eiropas kultūras galvaspilsētai, tomēr to uzturēšanās laiks ir īsāks un tērēties kāre mazāka, norāda Rutkovska. Vienlaikus nereti medijos izskan ziņas, ka mazinājies Krievijas viesu skaits - tiesa, patlaban pieejami tikai pirmā ceturkšņa dati, kas kritumu neuzrāda, tāpēc oficiāla apstiprinājuma šim faktam īsti nav.
"Nav šaubu, ka šīm tūristu plūsmām ir atšķirīga ietekme uz dažādiem tirdzniecības segmentiem. Ja Krievijas viesi bija labi klienti juvelierizstrādājumu, apģērbu, mēbeļu un pat automobiļu tirgotājiem, tad Pasaules koru olimpiādes dalībnieki un citi kultūras pasākumu dalībnieki varētu būt aktīvāki suvenīru un našķu pircēji - ar mazvērtīgākiem, bet skaitā lielākiem rēķiniem," skaidro ekonomiste.
Arī viesnīcu gultasvietu un numuru noslogojums šogad ir sasniedzis rekordaugstus rādītājus. Kāda būs šo pircēju kustības pievienotā vērtība un tirgotāju peļņas rādītāji, patlaban vēl grūti spriest, atzīmē Rutkovska, piebilstot, ka tikmēr nav šaubu, ka tirgotājiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem satraukumu un pārdzīvojumu netrūkst un pieprasījumu novērtēt ir grūti.
Lielāko daļu mazumtirdzniecības apgrozījuma gan tomēr nosaka iedzīvotāju tēriņi, un šajā jomā klientu uzvedība jau ir prognozējamāka, atzīst ekonomiste.
"Pēc eiro ieviešanas ietekmes uz tēriņiem ar sākotnēju latu uzkrājumu aktīvāku tērēšanu un kritumu tirdzniecībā pirmajos gada mēnešos, pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem no iedzīvotāju puses iegulstas stabilākā pakāpeniski augošā dinamikā," skaidro Rutkovska.
Savukārt šo dinamiku galvenokārt nosaka vidējās algas palielinājums un stiprina patērētāju noskaņojuma uzlabojums, ļaujot mazināt piesardzību un atvērt maciņu pirkumiem. Mēnešu griezumā svārstības saglabājas, ko ietekmē gan laikapstākļi, gan brīvdienu skaits, gan citi faktori, atzīmē ekonomiste.
Šī gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājās par 0,4%, savukārt jūnijā salīdzinājumā ar jūniju pērn pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie sezonāli izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.
Uz sarakstu
