Saeimas deputāti ES nākotni vēlas redzēt kā nacionālu valstu savienību
Eiropas lietu komisijas vadītāja Lolita Čigāne (V) žurnālistiem skaidroja, ka Latvija atbalsta vienotu sadarbību Eiropas valstu starpā, kā arī konstruktīvu sadarbību ar Lielbritāniju. Vienlaicīgi Saeimas deputāti uzskata, ka ES jāvirzās uz nacionālu valstu savienību, nevis "federālu veidojumu".
Tāpat nepieciešams stiprināt ārējās robežas, kā arī jāatjauno Šengenas zonas darbība. Kā sacīja Čigāne, no deputātiem saņemti rosinājumi prasīt politisko atbildību no Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera, taču tie neguva vairākuma atbalstu.
Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) sacīja, ka nākotnē būs jāvērtē ES institūciju darbs, taču jau pašlaik redzamas ļoti lielas atšķirības starp savienības dienvidiem un ziemeļiem, austrumiem un rietumiem vairākās jomās. Ministrs pauda viedokli, ka šie jautājumi ir jārisina, un sagaida, ka vasarā vai rudenī valdībā norisināsies plaša diskusija, jo Eiropadome visas problēmas neatrisinās.
"Runāt par kādu atkāpšanos nozīmētu tikai krīzes padziļināšanu un paplašināšanu. Būs vēl sarunas par to, kā reformēt ES institūcijas, kā tās padarīt efektīvākas," viņš sacīja.
Ministrs arī norādīja, ka ir atsevišķas valstis, kuras pēc Lielbritānijā notikušā referenduma mēģina "paniski runāt ar visiem", taču Latvija uzskata, ka krīze jārisina 27 valstu līmenī, nevis daloties pa grupām.
Kā norādīts valdības vakar apstiprinātajā nacionālajā pozīcijā Eiropadomes sanāksmei, kurā Latviju pārstāv Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), turpmākajos gados ES prioritātei jābūt sociālekonomiskās situācijas uzlabošanai, kā arī eirozonas pārvaldības pilnveidošanai.
Pēc tam, kad Lielbritānija oficiāli informēs Eiropadomi par izstāšanos no ES, būs jāsāk sarunas par Lielbritānijas izstāšanās no ES noteikumiem un turpmāko attiecību modeli. Šajās sarunās Latvijas valdība darīs visu iespējamo, lai aizstāvētu savas nacionālās, Latvijas valstspiederīgo Lielbritānijā un ES dalībvalstu kopējās intereses.
Latvija ir tieši ieinteresēta ciešā ES valstu sadarbībā ES ārējās robežas apsardzībā. Tāpat svarīga būs ciešāka ES-NATO sadarbība. Latvija arī turpmāk par prioritāti uzskatīs Enerģijas savienības attīstību un nostiprināšanu, kā arī uzskata, ka ES jāveido maksimāli vienota un efektīva ārpolitika, ņemot vērā izaicinājumus, kas pastāv ES dienvidu un austrumu kaimiņu reģionos.
Kā ziņots, Lielbritānijas izstāšanos no ES atbalstījuši 51,9% referenduma dalībnieku, liecina paziņotie galīgie rezultāti. Savukārt 48,1% balsotāju iestājušies par valsts palikšanu blokā, informēja Apvienotās Karalistes Vēlēšanu komisija.
Par izstāšanos nobalsojuši 17,4 miljoni referenduma dalībnieku, bet par palikšanu ES - 16,1 miljons. Līdz ar to izstāšanās piekritēju balsu pārsvars ir nepilns 1,3 miljoni.
Uz sarakstu
