Sestdien laukumā pie Origo uzstāsies četru unikālu pasaules kultūru pārstāvji
Butāna ir visai mistiska vieta uz zemeslodes, un ka līdz tai ir grūti nokļūt. Te valdošās reliģijas ir Tibetas budisms un Bona reliģija. Uz Rīgu brauks astoņi butāniešu Bona reliģijas mūki, kas rādīs Maskoto deju (mistiska mūku deja) un sakrālos mūku rituālus.
Ladaka jeb Mazā Tibeta (Ziemeļindija) ir pazīstama ar saviem pa visu pasauli ceļojošiem budistu mūkiem. Šoreiz Ladakas kultūru pārstāvēs pavisam cita tās kultūras sfēra - Himalaju folklora. Astoņu mūziķu grupa rādīs senās himalajiešu dejas un tautas dziesmas, kuru pamatā ir pirmsbudisma laiku animistiskās un šamaniskās tradīcijas.
Apatani (apatani) etniskā grupa dzīvo Arunančāla Pradešā - Indijas ziemeļaustrumu nostūrī, kas administratīvi pieder Indijai, bet patiesībā tā ir kā cita planēta. Šis Dienvidhimalaju nostūris atrodas krustcelēs starp Birmu, Tibetu un Mjanmu Šai tautai ir savs Saules un Mēness kults (Donjipolo), viņu reliģija balstās šamanismā. Apatanu tautai piederīgos atpazīst pēc izsmalcinātajiem tetovējuma zīmējumiem un deguna riņķīšiem. Šo tautu Rīgā pārstāvēs sievu grupa, kas dziedās apatanu folkloru, kā arī īsts šamanis Rampo, kurš rādīs šamaņa rituālās dejas.
Un visunikālākie viesi šajā dienā būs etniskā grupa kalaši, kas dzīvo Čitrālā (Chitral) - Pakistānas un Afganistānas pierobežas zemē, kas līdz 1970. gadam (līdz pievienošanai Pakistānai) bija neatkarīga karaļvalsts. Viņu tradicionālais apģērbs, valoda un tradīcijas nelīdzinās nevienai citai šī reģiona tautai. Viņiem ir sava reliģija un tautas joprojām cienīta un godāta karaliskā ģimene, kuras pārstāvji ir gan Pakistānas gan Afganistānas valdībās. Čitrālas mūziķi līdz šim nekad nav bijuši ārpus savas zemes un uzstājušies uz skatuves. Šī būs pirmā kalašu kultūras saskarsme ar Eiropas kultūru. Savā priekšnesumā viņi parādīs daļu no sava eposa par mīlestību un harmoniju.
Uz sarakstu
