Siltumenerģijas tarifi auguši gandrīz visās pilsētās
Plkst.17.12 papildinātas un precizētas pirmās 8.rindkopasTarifi par siltumenerģiju ir palielinājušies lielākajā daļā Latvijas pilsētu, turpretī Ventspilī tarifs palicis nemainīgs, savukārt Jēkabpilī ir samazinājies, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā par situāciju saistībā ar siltumapgādes pakalpojumiem 2012.gadā, kas pieejams valdības dokumentu vietnē "eportfelis".
Ziņojumā norādīts, ka šogad Ventspilī tarifs ir tāds pats kā pērn - 38,07 lati par megavatstundu, bet Jēkabpilī samazinājies no 42,61 lata par megavatstundu 2011.gadā līdz 39,35 latiem par megavatstundu šogad.
Kā liecina biznesa portāla "Nozare.lv" informācija, EM ziņojumā norādītais Ventspils siltumenerģijas tarifs šogad nav palicis nemainīgs - tas palielinājies līdz 44,42 latiem par megavatstundu.
Tāpat ziņojumā atzīts, ka lielākais tarifu kāpums vērojams Jūrmalā (no 48,6 latiem par megavatstundu līdz 58,05 latiem par megavatstundu) un Jelgavā (no 41,47 latiem par megavatstundu līdz 50,51 latam par megavatstundu).
Kā biznesa portālam "Nozare.lv" atzina uzņēmumā SIA "Fortum Jelgava", EM ziņojumā norādīts neprecīzs siltumenerģijas tarifu kāpums Jelgavā - tas kāpis nevis līdz 50,51 latam par megavatstundu, bet gan līdz 49,52 latiem par megavatstundu.
EM pārstāve Evita Uprena biznesa portālam "Nozare.lv" skaidroja, ka, lai nodrošinātu monitoringu par situāciju siltumapgādē, ministrija ir apzinājusi datus par situāciju saistībā ar siltumapgādes pakalpojumiem 2011./2012.gada apkures sezonā. Uz EM aicinājumu iesniegt datus šogad atsaukušās 89 no 119 pašvaldībām, kas ir par astoņām pašvaldībām vairāk, salīdzinot ar 2010./2011.gada apkures sezonu.
Informāciju pašvaldības iesniedza, pamatojoties uz analoģiskiem situāciju raksturojošiem rādītājiem un iedalījumu pēc lietotāju skaita kā informatīvajā ziņojumā par situāciju saistībā ar siltumapgādes pakalpojumiem 2010.gadā un 2011.gadā .
Datus par siltuma tarifiem gan Jelgavā, gan Ventspilī iesniegušas šo pilsētu pašvaldības. Piemēram, Jelgavā EM norādītais siltumenerģijas tarifs 50,51 lats par megavatstundu ir vidējais siltumenerģijas tarifs pilsētā laika posmā no 2011.gada oktobra līdz šā gada septembrim.
EM ziņojumā pašvaldības norādījušas, ka tarifu izmaiņas galvenokārt ir veicinājis 2011.gada 1.jūlija dabasgāzei piemērotais akcīzes nodoklis, kura dēļ palielinājās siltumenerģijas ražošanas izmaksas.
Siltumapgādes uzņēmumu sniegtā informācija liecina, ka lielākās izmaksas, ap 90%, siltumenerģijas ražošanas mainīgajās izmaksās veido tieši kurināmā izmaksas. Analizējot dažādu kurināmo izmantošanas izmaksas, pat pie salīdzinoši zema dabasgāzes diferencētā tirdzniecības gala tarifa ieguvēji ir bijuši tie centralizētās siltumapgādes uzņēmumi, kas siltumenerģijas ražošanai ir izmantojuši, piemēram, šķeldu, jo tiem kurināmā izmaksas uz vienu siltumenerģijas vienību, kas nodots galapatērētājiem, ir bijušas pat par piekto daļu zemākas kā tiem uzņēmumiem, kas kā kurināmo izmanto dabasgāzi.
Dabasgāzes diferencētajam tirdzniecības gala tarifam augot, pieaug gan siltumenerģijas ražošanas izmaksas, kas ietekmē arī siltumenerģijas tarifus galalietotājiem.
Novadu pašvaldībās tarifi par siltumenerģiju ir palielinājušies visās pašvaldību grupās. Lielākais tarifu kāpums vērojams pašvaldību grupā ar siltumapgādes pakalpojumu lietotāju skaitu no 50 līdz 500 lietotājiem, kur tarifs, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir palielinājies par 4,5%. Tarifu izmaiņas lielākajā daļā novadu pašvaldības galvenokārt ietekmējis dabasgāzei piemērotais akcīzes nodoklis.
Vairākās pašvaldībās 2011./2012.gada apkures sezonā attiecība pret iepriekšējo apkures sezonu tarifos nav notikušas izmaiņas, piemēram, Rūjienas novadā, Preiļu novadā, Mālpils novadā u.c. Tomēr atsevišķās pašvaldībās tarifa apmērs ir samazinājies, piemēram, Salaspils novadā un Valkas novadā, jo ir samazinājušās siltumenerģijas ražošanas un pārvades izmaksas saistībā ar rekonstrukciju.
EM noskaidroja, ka 44% pašvaldībās 2011./2012.gada apkures sezonā ir veikti centrālo siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi. Arī iepriekšējā apkures sezonā vidēji 40% pašvaldību ir veikti centrālo siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, kuru rezultātā palielinājusies siltumenerģijas avotu un pārvaldes sistēmas efektivitāte, kas savukārt ļauj siltumenerģijas izmaksu tempa pieaugumu samazināt.
EM secina, ka liela nozīme siltumenerģijas ražošanas izmaksu samazināšanā ir uzņēmumu un pašvaldību veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem, kas vērsti uz siltumenerģijas zudumu tīklos samazināšanu un efektīvu energoresursu izmantošanu. Siltumenerģijas zudumi tīklos Latvijā pēdējā desmitgadē ir ievērojami samazinājušies - no 18,7% 2000.gadā uz vidēji 13,6% 2010. un 2011.gadā, līdz ar to ir ierobežots siltumenerģijas tarifu pieaugums iedzīvotājiem. Uz sarakstu