Sīpola dēļ neraudāšu. Viltība, lai acis neasaro, mizojot sīpolu
Jo sīvāks sīpols un vairāk liek raudāt, jo tas vērtīgāks veselībai. Tāpēc priecāsimies, nevis piktosimies, ja griežot acīs sariešas asaras!
Gaistošās eļļas, kas piešķir sīpoliem aromātu, satur sulfoksīdus. Sīpolu mizojot, griežot vai rīvējot, tiek atbrīvots ferments allināze, kas, reaģējot ar sulfoksīdiem, izraisa vairākas ķīmiskas reakcijas, kuru galaprodukts kairina acīs esošos nervu galus. Lai atšķaidītu un izskalotu kairinātāju, organisms ražo asaras. Acis visaktīvāk tiek kairinātas pirmās 30 sekundes.
Lai gan ne pilnīgi, tomēr šo ķīmisko reakciju iespējams pārtraukt, mizojot sīpolu zem tekoša auksta ūdens, pirms mizošanas to noskalojot vai, gluži pretēji, blanšējot ar karstu ūdeni.
! Visvairāk sēra savienojumu ir saknes daļā, tāpēc ieteicams to nogriezt pašās beigās. Arī rīkojoties ar asu nazi, ir mazāk sīpola šūnu bojājumu un enzīmu, kas izraisa ķīmiskas reakcijas.
Raksts tapis sadarbībā ar
Latvijas Avīze
Uz sarakstu
