Situācijas izpratne ļaus nākotnē atbalstīt tieši ražojošos lauksaimniekus
Eksperti un amatpersonas diskutēja, kā EK un Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Eiropas un Latvijas lauksaimnieku organizācijām veiksmīgāk ieviest nesen reformēto KLP. Jaunā KLP paredz vairākus jaunus pasākumus un pieejas, t.sk., zaļināšanas prasības, kas 2014.-2020. gada plānošanas periodā lauksaimniekiem jāievēro, lai varētu saņemt atbalsta maksājumus. Tāpat Latvijas lauksaimniekiem ir svarīgi, kas tiks uzskatīts par aktīvo lauksaimnieku, kā veidosies piena nozares tālākā attīstība pēc kvotu atcelšanas u.c. ar maksājumiem saistītas jaunas detaļas un aspekti.
"Es vēlos šeit, uz vietas Latvijā, labāk saprast situāciju," teica Jerži Pleva. "Ļoti palīdz tas, ka eksperti un ražotāji vērš manu uzmanību uz vienas vai citas jaunās pieejas reģionālajiem aspektiem, jo tikai sadarbojoties mēs varēsim panākt, lai KLP realizācija būtu lauksaimniekus maksimāli atbalstoša. Mūsu mērķis ir, lai jaunā Latvijas Lauku attīstības programma 2014.-2020.gadam un tiešmaksājumi, ko finansē visu ES valstu nodokļu maksātāji, nestu vislielāko atdevi."
"Manuprāt, mēs esam labi izmantojuši iespēju atklātā sarunā starp Eiropas Komisijas, Zemkopības ministrijas un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem pārspriest Latvijas lauksaimniekiem īpaši svarīgos nākotnes jautājumus, lai mūsu intereses Briseles gaiteņos tiktu pareizi izprastas. Situācijas izpratne ļaus nākamajā plānošanas periodā atbalstīt tieši ražojošos lauksaimniekus, un tas ir ļoti, ļoti svarīgi," pēc tikšanās teica ZM valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš.
Uz sarakstu
