Stinka: akcīzes celšana palielinās slogu tirgotājiem
Viņš norāda, ka tas skaidrojams ar to, ka ik reizi, kad tiek veiktas kādas izmaiņas, tirgotājiem jāveic inventarizācija un jānomaksā nodokļa starpība.
"Ir saprotama Veselības ministrijas (VM) vēlme gūt papildu līdzekļus valsts budžetā un attiecīgi palielināt veselības nozares finansējumu, kā arī mazināt kaitīgos ieradumus sabiedrībā. Tomēr jāatzīst, ka šāda veida priekšlikumi ar zināmu regularitāti tiek aktualizēti gandrīz katru gadu budžeta veidošanas kontekstā. Jācer, ka tie tiks vispusīgi izvērtēti," atzīmē Stinka.
Viņš arī skaidro, ka izpētes kompānijas "Nielsen" pētījums par nelegālo cigarešu tirgu Latvijā parāda to, kādu ietekmi rada pārāk strauja akcīzes nodokļa likmju celšana.
"Tikai pusotra gada laikā nelegālais tirgus pieauga no 6% 2008.gada beigās līdz 44,6% 2010.gada sākumā. Tieši tas ir galvenais iemesls straujajam akcīzes nodokļa ieņēmumu kritumam šajā laika posmā, kad ieņēmumu kritums bija par gandrīz 50 miljoniem latu. Cerams, ka valsts izvērtēs šo pieredzi, lemjot par nodokļu politiku nākotnē," norāda Stinka.
Taču, tā kā konkrēts VM priekšlikums akcīzes nodokļa likmes izmaiņām cigaretēm vēl nav pieejams, par iespējamām cigarešu cenu izmaiņām spriest ir grūti, atzīst Stinka, piebilstot, ka cenu izmaiņas ir atkarīgas gan no ražotāju un tirgotāju lēmumiem, gan cigarešu cenu segmenta, gan akcīzes nodokļa struktūras.
Taču viņš atzīmē, ka minimālā akcīzes nodokļa paaugstināšana līdz Eiropas Savienības (ES) minimumam lētāko cigarešu cenu Latvijā varētu paaugstināt par aptuveni 30 santīmiem par paciņu. "Taču jāatzīmē, ka akcīzes nodokļa paaugstināšana tabakas izstrādājumiem jau patlaban ir paredzēta likumā, tikai to paredzēts darīt pakāpeniski, ES minimumu sasniedzot 2018.gadā."
Kā ziņots, VM ir izstrādājusi likumprojektu grozījumiem likumā par akcīzes nodokli, kurā skaidri apzinājusi, kādām produktu grupām akcīzes nodoklis būtu jāpaaugstina.
VM aprēķinājusi, ka akcīzes nodokļa celšana tabakas izstrādājumiem 2014.gada budžetā dotu papildu 12 miljonus latu, alkoholiskajiem dzērieniem - 13 miljonus latu, azartspēlēm - 1,7 miljonus latu, bet nodokļa piemērošana neveselīgajiem pārtikas produktiem - septiņus miljonus latu.
Uz sarakstu
