"Swedbank": Latvijas izaugsme būs diezgan spēja
Pasaulē vēl arvien redzama muļļāšanās, un ekonomiskā attīstība ir ļoti atkarīga no tā, ko dara vai nedara politikas lēmēji. Kavēšanās un neizlēmība pieņemt sāpīgus lēmumus ik pa laikam uzdzen īslaicīgu drebuli pasaules ekonomikas atveseļošanās gaitā. Krasas īstermiņa svārstības būs arī turpmāk ? priekšā vēl ir pakāpeniska monetāro stimulu izbeigšana, kas ir izaicinošs process. Visticamāk, gludi viss nenoritēs, bet nav iemesla arī panikai - šādas īslaicīgas svārstības ir normāla atveseļošanās procesa sastāvdaļa.
Swedbank ekonomisti šī gada Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi saglabā nemainīgu, proti, 4.3%. Galvenais dzinulis ir mājsaimniecību patēriņš, kas šogad aug straujāk nekā investīcijas un eksports. Savukārt nākamā gada izaugsmes prognoze tiek samazināta uz 4.3% (iepriekš 4.7%). Tāpat kā augustā publicētajā apskatā, nākamgad gaidāms spējāks eksporta un investīciju kāpums, kas atkal kļūs par galveno ekonomikas izaugsmes virzītāju. Prognozes samazināšanu galvenokārt izskaidro vēsturisko datu pārskatīšana (jo īpaši krājumu izmaiņas) un gausāks darbaspēka nodokļu sloga samazinājums darba ņēmējiem (un tāpēc arī mazliet lēnāks mājsaimniecību patēriņa kāpums). Arī 2015.gadā gaidāma līdzīga ekonomikas izaugsme - ap 4.2%.
"Izaugsme virs 4%, protams, ir samērā labs temps, un tuvākos pāris gadus Latvija turpinās būt viena no izaugsmes līderēm Eiropas Savienībā. Tomēr 4% laikā, kad izaugsme atgriežas arī Eiropā, Latvijai ir par maz , lai īstenotu Nacionālā attīstības plāna moto par "ekonomikas izrāvienu". Nākamā gada budžeta plāns un arī vidēja termiņa budžeta ietvars, kas pašlaik tiek izskatīti Saeimā, ir fiskāli atbildīgi, bet priekšlikumos ir par maz ambīciju, kas strauji un konsekventi kāpinātu ilgtspējīgu vidējā termiņa izaugsmi. Tas ir labs priekšvēlēšanu budžets, bet nav gana ambiciozs uz strukturālām pārmaiņām," saka Swedbank AS galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Pasaule vēl arvien dzīvo muļļāšanās scenārijā, un ekonomikas attīstība ir ļoti atkarīga no tā, ko dara (vai nedara) politikas veidotāji. Ik pa laikam ir vērojamas politikas kļūdas vai neveiksmes, kas izraisa īslaicīgu drebuli pasaules ekonomikas atveseļošanās gaitā. Viens no nesenākajiem ir amerikāņu kalniņi ASV, demokrātiem un republikāņiem kārtējo reizi nespējot vienoties par parāda griestu paaugstināšanu un budžetu. Kā prognozēts, vienošanās beigu beigās tika panākta, diemžēl nevis problēmu atrisinot, bet to atliekot. Tāpēc diezgan iespējams, ka nākamais drebulis pasaules ekonomikai uznāks nākamā gada sākumā, kad ASV politiķi kārtējo reizi sēdīsies pie sarunu galda.
Vēl viens izaicinājums politikas lēmējiem un pamats drebulim finanšu tirgos būs pakāpeniska monetāro stimulu izbeigšana. Gaidāms, ka ASV centrālā banka sāks pakāpeniski mazināt iepērkamos vērstpapīru apjomus 2014.gada sākumā, bet bāzes likmi sāks celt tikai 2015.gadā. Eiropas centrālā banka (ECB) sekos ASV un savu likmi sāks paaugstināt 2015.gada otrajā pusē.
Recesija eirozonā ir beigusies, un šķiet, ekonomika pakāpeniski atkopjas. Vairs nav tik lielas noskaņojuma atšķirības parāda krīzes nomāktajā Dienvideiropā un Eiropas spēcīgajās valstīs - uzņēmēji un iedzīvotāji kļūst optimistiskāki. Gaidāms, ka Itālijā un Spānijā izaugsme atjaunosies jau nākamgad un uz 2015.gadu mazināsies arī izaugsmes tempu starpība starp Eiropas dienvidiem un ziemeļiem. Tomēr kopumā eirozonas valstis arvien ir ļoti atšķirīgas, kas apgrūtina arī vienotas monetārās politikas īstenošanu. ECB politika pašlaik vairāk vērsta uz perifērijas valstīm, bet Vācijai tā noteikti ir pārāk ekspansīva. Tas rada riskus nākamajiem gadiem, jo pašreizējais eirozonas motors - Vācija - var pamazām sākt uzsilt, radot nesabalansētību.
Latvijas ekonomika jau pāris gadus ir izaugsmes fāzē. Ekonomiskās aktivitātes kāpums arvien uzskatamāk atspoguļojas arī darba tirgū - aug gan nodarbinātība, gan vidējā alga. Bezdarbs turpinās sarukt un uzņēmumiem arvien grūtāk būs atrast atbilstošu darbaspēku, līdz ar to arvien jūtamāks kļūs spiediens paaugstināt algas. To jau redzam Igaunijā, kas biznesa ciklā Latvijai ir nedaudz priekšā. Algu kāpums izaugsmes laikā ir likumsakarīgs, tomēr ir svarīgi, lai arī ražīguma uzlabojums tiktu līdzi algu pieaugumam. Iespējamo nelīdzsvarotību darba tirgū un risku algām augt straujāk par ražīgumu (tādējādi veicinot inflāciju un pasliktinot konkurētspēju) Swedbank ekonomisti uzskata par vienu no tuvākā laika galvenajiem izaicinājumiem. Lai mazinātu šādus riskus, ir nepieciešams veicināt ražīgumu, uzlabot darbaspēka prasmes, aktivitāti un mobilitāti. Tas prasa rīcību gan no valsts un uzņēmēju puses (uzlabojot pabalstu sistēmu, izglītības kvalitāti, inovāciju vidi, infrastruktūru, investējot jaunu produktu izstrādē utt.), gan no pašiem iedzīvotājiem (ieguldot izglītībā un prasmēs, kā arī aktīvāk iesaistoties darba tirgū).
Swedbank ekonomisti prognozē, ka tuvākos pāris gados algu un ražīguma kāpums lielā mērā ies roku rokā, tomēr tuvāk 2015.gada beigām darba tirgus kļūs arvien "siltāks" un nesabalansētība var sākt pieaugt. Prognozējams, ka bruto vidējās algas kāpums būs ap 4% šogad, ap 5% nākamgad (tai skaitā minimālās algas paaugstināšanas dēļ) un ap 6% 2015.gadā. Darbaspēka nodokļu samazināšana, lai arī lēnāka, nekā solīts iepriekš, turpinās atbalstīt iedzīvotāju pirktspējas kāpumu. Savukārt patēriņa cenu kāpums, lai arī kļūs straujāks pēc šī gada ļoti zemā līmeņa (0.1%), saglabāsies mērens, ap 2.8% gadā.
Uz sarakstu
