Swedbank: sabiedrība un bizness vēl nav gatavi pārejai uz eiro
Indeksa vērtības, kas pārsniedz 50 punktu robežu, liecina par iedzīvotāju un uzņēmumu vadītāju gatavību eiro ieviešanai Latvijā, savukārt, ja indekss nesasniedz 50 punktu robežu, tad gatavības līmenis ir zems. Kā liecina indeksa vidējais svērtais rādījums, no Latvijas iedzīvotājiem pārejai uz eiro visvairāk ir gatavi rīdzinieki, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, cilvēki ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem, kā arī iedzīvotāji, kuri ikdienas norēķiniem pamatā izmanto internetbanku un bankas norēķinu karti.
Savukārt uzņēmumu vadītāju vidū pārejai uz eiro vislabāk ir sagatavojušies tie, kuru uzņēmumā ir 10 vai vairāk darbinieku. Lielākajā riska zonā - nepaspēt laicīgi sagatavoties pārejai uz eiro - ir mikrouzņēmumi ar 1-2 darbiniekiem, kuros finanšu darbības primāri notiek, izmantojot skaidru naudu.
"Martā veiktais pētījums rāda, ka tikai piektdaļai Latvijas uzņēmumu ir skaidrs rīcības plāns pārejai uz eiro, kas raisa bažas, kādu un cik lielu ietekmi kavēšanās atstās uz uzņēmumu darbību ilgtermiņā. Jārēķinās, ka uzņēmumi nevar atļauties gaidīt jūliju, kad gaidāms oficiāls uzaicinājums Latvijai iestāties eirozonā. Uzņēmumiem darāmo darbu saraksts ir pietiekami plašs - no IT un grāmatvedības sistēmu pielāgošanas, inkasācijas pakalpojumu pasūtīšanas līdz cenu paralēlai atspoguļošanai jau no oktobra sākuma", stāsta Daniils Ruļovs, Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs.
Ja par šo sāks domāt un pie tā strādāt tikai pēc oficiālā uzaicinājuma, tad uzņēmums var iekļūt milzu sastrēgumā, kad sistēmu pielāgošanas un citi pakalpojumi var būt dārgāki, kādā mirklī pat nepieejami. Priekšrocības aizsteigties priekšā būs tiem, kuri mājasdarbu būs izpildījuši laicīgi, skaidroja Ruļovs.
Attieksmes rādītājs uzņēmējiem ir gandrīz tikpat augsts kā informētības - 46% no aptaujātajiem uzņēmumu vadītājiem atbalsta vai drīzāk atbalsta eiro ieviešanu Latvijā, to skaitā 19% ir pauduši pilnīgu vai gandrīz pilnīgu atbalstu eiro ieviešanai. Pāreju uz eiro vairāk atbalsta vadītāji no uzņēmumiem ar 50 vai vairāk darbiniekiem. Līdzīgi kā ar informētību, arī vismazākais atbalsts eiro ieviešanai Latvijā ir uzņēmumos, kuri ikdienā norēķiniem primāri lieto skaidru naudu.
Tikai 12% uzņēmumu ir sākuši IT sistēmu pielāgošanu, bet vēl 32% uzņēmumu vadītāju atzīst, ka plāno to darīt. Rīcības plāns pārejai uz eiro ir sagatavots nepilnai piektdaļai uzņēmumu (17%), kamēr 10% uzņēmumu atzīst, ka neko nav darījuši, lai viņu uzņēmums būtu gatavs eiro ieviešanai. Visbiežāk īstenotās aktivitātes, ko uzņēmumu vadītāji jau ir izdarījuši, lai sagatavotos eiro ieviešanai Latvijā, ir pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem (55%), gatavošanās cenu un tarifu paralēlai atspoguļošanai (52%) un izmaiņu plānošana grāmatvedības programmās (47%).
"Tas, ka iedzīvotāju gatavības eiro indekss pagaidām ir salīdzinoši zems, ir saprotami. Iedzīvotājiem atšķirībā no uzņēmumiem pāreja uz eiro būs salīdzinoši vienkārša - ja nauda tiek glabāta bankā, lati tiks automātiski konvertēti uz eiro. Būtiski, lai iedzīvotāji skaidro naudu kontos iemaksā laikus, negaidot pēdējo brīdi naudas iemaksas automātu un filiāļu apmeklējumam. Igauņu pieredze liecina, ka pēdējās nedēļās pirms un pirmajās nedēļās pēc eiro ieviešanas rindas banku filiālēs bija tik garas, ka varētu konkurēt ar tām, ko nesen piedzīvojām, pērkot biļetes uz Dziesmu svētkiem," uzsver Ģirts Bērziņš, Swedbank valdes loceklis Latvijā un Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs.
Eiro ieviešanu Latvijā atbalsta vai drīzāk atbalsta ceturtā daļa jeb 24% Latvijas iedzīvotāju, bet 34% norādījuši, ka ir pilnībā pret to. Pētījums arī rāda kopsakarību starp attieksmi un gatavošanos, proti, pozitīva attieksme veicina arī savlaicīgākas rīcības plānus.
Būtiska daļa Latvijas iedzīvotāju (39%) atzīst, ka gatavoties eiro ieviešanai sāks tikai tad, kad būs pilnīgi skaidrs par valsts pievienošanos eirozonai. Tikmēr gandrīz ceturtdaļa jeb 23% atzinuši, ka pievērš uzmanību informācijai par eiro ieviešanas procesu un meklē to plašsaziņas līdzekļos, savukārt 17% informāciju un ieteikumus iegūst no draugiem un paziņām. 7% aptaujāto atzīst, ka jau sāk pierast domāt eiro valūtas aprēķina sistēmā - jau ir aprēķinājuši savus ieņēmumus eiro, kā arī laiku pa laikam pārrēķina produktu un pakalpojumu cenas eiro.
Šādus datus atklāj Swedbank martā veiktais pētījums "Latvijas eiro gatavības indekss" sadarbībā ar TNS Latvia.
Uz sarakstu
