Tradīcijas un mīlestība, maizīti cepot – Aglonas maizes muzejs

Aina /flickr.com
Aina /flickr.com

Aglonas maizes muzejs tāds ir vienīgais visās Baltijas valstīs, turklāt brīnišķīga vieta, kur iepazīt tradicionālo maizītes tapšanas procesu – sākot no grauda, līdz pat siltam maizes kukulītim. Te tev būs iespēja gan iemācīties senas rotaļas un spēles, kas saistītas ar labību un maizi, gan nobaudīt svaigu maizes riecienu kopā ar zāļu tēju, iemēģināt roku dzirnavu griešanā vai pilnas graudu sētuves turēšanā.

Maizes muzejs atvērts un priecē tā apmeklētājus jau 15 gadus, un tā saimniece – Vija Kudiņa – ar sirsnību un latgaliešu tautas dziesmām sagaida un uzņem ikvienu interesentu, tērpusies latgaliešu tautas tērpā. Ikdienas solī saimniecei palīdz arī ģimene, un muzejā saglabātas senākās latgaliešu ēdienu gatavošanas tradīcijas. Tiek piedāvāti Latgalei raksturīgi ēdieni — veisteknis, grucis, krupnīks un citi, ka arī pašu gatavota šmakovka. Šos ēdienus un dzērienus saimniece prot pagatavot pati un par tiem arī pastāstīt.

Godā tiek turētas senās ieražas

Vija Kudiņa, turot godā senču zināšanas, savākusi desmitiem sakāmvārdu, ticējumu, pasaku un uzzinājusi ieražas, kas saistītas ar labības audzēšanu, maizes cepšanu un ēšanu. Muzejā ir apkopots simtiem dažādu lietu, kas saistītas ar graudu pārstrādi un maizes cepšanu: spriguļi, lizes, abras un citi. Te atrodoties, tiešām var ieklausīties, kā skan vārpas un spriguļi. Aglonas maizes muzejs ir arī vienīgais šāda veida muzejs Baltijā, kur vienkopus stāstīts par maizi, sākot ar labības sēšanu līdz pat maizes likšanai galdā.

Un ne tikai tas vien – ciemojoties muzejā, tev būs iespēja nogaršot tikko ceptu, siltu maizi, klāt piedzert gardu zāļu tēju un pašam piedalīties maizes cepšanas procesā. Noteikti izmanto iespēju paša izcepto maizes kukulīti paņemt līdzi!

Maizīti jācep ar labām domām

Lai maizīte būtu ne tikai garda, bet arī spēcinoša, veselīga un sātīga, tā jācep, piedomājot tikai labas domas – kā nekā, maize jau kopš seniem laikiem ir bijusi svēta. Tu noteikti esi dzirdējis sakāmo, ka tad, ja maizītei gadās nokrist zemē, tā tūdaļ jāpaceļ un jānobučo. Vija Kudiņa ir izveidojusi šo muzeju, pateicoties savai lielajai darba mīlestībai, uzticībai visam latviskajam un senču gudrībām, kā arī cieņu pret savas zemes vēsturi.Maizes meistare uzskata, ka, gatavojot maizīti, jādomā par tās ēdājiem un viņu veselību, labklājību un mīlestību.

Atrodoties tur, noteikti ieturi Latgales kulinārā mantojuma pusdienas (kas, tāpat kā maizīte, gatavotas pēc sentēvu receptēm). Veikalā, kas atrodas blakus muzejam, vienmēr var nopirkt svaigu rudzu vai saldskābo maizi, ceptu pēc senām receptēm, tāpat arī pīrāgus, baltmaizi, cepumus un citus konditorejas izstrādājumus.