Uzņēmēji: turpinoties rubļa lejupslīdei, jārēķinās ar Krievijas iekšējā tirgus risku
AS "Latvijas balzams" komercdirektors Valters Kaže norādīja, ka sadarbības līgums paredz atsevišķas detaļas, kas uzņēmumu līdz šim pasargājušas no rubļa svārstībām, taču iekšējā tirgus riski Krievijā, rubļa kursam krītot, ir augsti.
"Krievijas rubļa kritums nav noticis vienā dienā - šis process ir jau ilgstošs. Pēdējo 12 mēnešu laikā rubļa kurss pret eiro ir krities par aptuveni 10%, bet zemākais punkts - 50,93 rubļi pret vienu eiro - tika sasniegt martā. Ar lejupslīdi rēķinājāmies jau aizvadītā gada nogalē, kopā ar partneriem plānojot pārdošanas budžetu 2014.gadam, un mūsu piesardzīgais plāns atbilst šī brīža rubļa kursam, taču tālākai lejupslīdei var būt nopietnas sekas un risks," sacīja Kaže.
Viņš norādīja, ka risks gan nav saistīts ar "Latvijas balzama" preču piegādi Krievijas partneriem - līgumi ir noslēgti eiro, tādējādi tiešas ietekmes risks nav liels, taču daudz augstāki esot Krievijas iekšējā tirgus riski.
"Būtiskākais - produkcijas sadārdzināšanās lietotājam, jo "plaukta" cena rubļos ne tikai atspoguļo pircējam psiholoģiski grūti pieņemamu strauju sadārdzinājumu, bet arī ietver starpnieku ierēķinātu valūtas riska "buferi" svārstību gadījumā, kas produkta cenas izaugsmi stimulē vēl vairāk. Otrs risks ir rubļa kursa krišanās dēļ pieaugošās izmaksas mūsu partneriem, iegādājoties eiro nākotnes operāciju veikšanai ar mums. Šo risku pagaidām neizjūtam, jo mūsu lielākais partneris ir vadošā nozares kompānija Krievijā ar lielu pārdošanas apjomu arī savos eksporta tirgos," sacīja Kaže.
Viņš arī norādīja, ka sadarbībā ar mazākiem partneriem Krievijā minētais risks ir daudz lielāks, jo iespējamās valūtas grūtības var perspektīvā apdraudēt pasūtījumu plūsmu un to apmaksas laicīguma ievērošanu.
Savukārt SIA "NP Foods" valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis atzina, ka uzņēmums ir saskāries ar sadarbības partneru iniciatīvu piedāvāt cenu atlaides, taču kopumā sadarbība vērtējama rentabli.
"Krievijas tirgus ir liegts Ukrainas līdera Petro Porošenko saldumu industrijas produkcijai, tādēļ veikalos saldumu plaukti kļuvuši tukšāki un mūsu pārstāvjiem Krievijā darba pilnas rokas. Protams, nevar teikt, ka jūtamies stabili Krievijas tirgū, jo nav zināms, kādi notikumu pavērsieni vēl sekos. Taču kopumā ar Krievijas tirgu pazīstam gadiem ilgi un nebaidāmies, ka varētu turp aizsūtīt preci un nesaņemt par to samaksu," sacīja Gulbis.
Tikmēr Latvijas Zivrūpnieku savienības izpilddirektors Imants Cīrulis norādīja, ka arī šprotu ražotāji izjūtot rubļa kritumu, tomēr "situācija, lai gan nav patīkama, tomēr pagaidām vēl ir ciešama".
"Pagaidām šprotu ražotāji vēl stipru ietekmi nejūt - veikali precei cenas nav samazinājuši, sadarbības partneri Krievijā ir ļoti godprātīgi un laicīgi veic visus maksājumus. Turklāt pozitīvi, ka šprotu ražotāji saņem aizvien jaunus pasūtījumus arī no tādiem izplatītājiem, ar kuriem agrāk sarunas nevedās. Acīmredzot Krievijā embargo dēļ pieprasījums pēc pārtikas jūtami pieaug," atzina Latvijas Zivrūpnieku savienības izpilddirektors Imants Cīrulis.
Kā ziņots, Krievijas rubļa vērtība pret ASV dolāru pirmdien, 1.septembrī, nokritās līdz jaunam rekordzemam līmenim - 37,391 rublim, kas galvenokārt skaidrojams ar gaidāmajām jaunajām Rietumu sankcijām Krievijai. Tikmēr rubļa vērtība pret eiro pirmdien veidoja 49,0903 rubļus, kas ir zemākais līmenis pēdējo piecu mēnešu laikā.
Kā ziņots, Krievija 7.augustā noteikusi pilnīgu embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem. Šajā sarakstā gan nav iekļautas šprotes, zivju un gaļas konservi, kā arī alkohols un saldējums.
Uz sarakstu
