Vairākām slimnīcām Rīgā un Latvijā pērn pārmaksāti gandrīz deviņi miljoni latu
Pagājušajā gadā akūti slimo pacientu ārstēšanai faktiski bija nepieciešami 16 miljoni, nevis 25 miljoni. Pretēji Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz, ka zāles un medicīnas preces papildus tarifiem netiek apmaksātas, slimnīcām pērn pārmaksāti gandrīz deviņi miljoni latu, - informē "Latvijas Avīze".
Veselības ministrija no 25 miljonu latu saņēmēju loka pērn bija izslēgusi ne vienu vien slimnīcu, kurai tāpat kā lielajām Rīgas slimnīcām bija tā sauktās pārstrādes, - ārstēts vairāk slimnieku par piešķirto kvotu.Bijušais valsts sekretārs Ploriņš atbild, ka nauda proporcionāli sadalīta parādu segšanai tikai tām slimnīcām, kuras sniedz diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību. Bet Veselības ministrija naudu valdībai prasīja parādu nomaksai, kas radušies gada garumā. Tātad, ja slimnīca otrajā gada pusē tika reorganizēta citā statusā, tad taču arī tai bija jāsaņem sava daļa no 25 miljoniem par to laiku, kad iestāde sniedza neatliekamo palīdzību, skaidro laikraksts.
Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai pērn pārmaksāti Ls 554 936, P.Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai - Ls 2 349 234, Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai - Ls 3 129 048, Rīgas 1.slimnīcai - Ls 396 651, Ventspils slimnīcai - Ls 242 417, Daugavpils reģionālajai slimnīcai - Ls 289 174, Vidzemes slimnīcai - Ls 442 741, Jelgavas pilsētas slimnīcai - Ls 237 580 un vēl citām slimnīcām.
Savukārt Ludzas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Atstupens ne reizi vien rakstiski lūdzis ministriju norēķināties un samaksāt vairāk nekā 60 tūkstošus latu, bet atbilde tā arī neesot saņemta.
Arī šogad valdība slimnīcām papildus piešķīra 20 miljonus latu, bet ar to esot par maz - slimnīcās neatliekamā medicīniskā palīdzība tiek sniegta daudz lielākam slimnieku skaitam, nekā sākotnēji bija plānots. Veselības ministrija lūgusi 24.augusta valdības sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par papildu naudas piešķiršanu stacionāriem. Tiek prasīti 26,2 miljoni latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Daudzos stacionāros ir pārsniegtas jau tā sauktās gada kvotas. Piemēram, Ogres slimnīcai bija ieplānoti gadā 2670 slimnieki, bet sešos mēnešos vien nodaļās ievietots 2741 pacients, Tukuma slimnīcai šis skaitlis ir atbilstoši 1348 un 2814, arī Kuldīgas slimnīca un citas jau izsmēlušas visa gada kvotu un neatlaidīgi prasa naudu, nemaz nerunājot par lielajām slimnīcām, kurām ministrija iepriekš bija ieplānojusi krietni mazāk pacientu, nekā faktiski tagad ārstējas.
Kāpēc zāles un medicīnas preces tiek rēķinātas atsevišķi, ja Ministru kabineta noteikumi par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību uzliek par pienākumu gan medikamentus, gan adatas, šprices, punkciju komplektus, urīna katetrus un citas medicīnas preces iekļaut gultas dienas tarifā un medicīnas pakalpojuma tarifā un par to tad arī samaksāt no valsts naudas maka. Kā noskaidroju Veselības ekonomikas centrā, zāles un medicīnas preces papildus tarifiem netiek apmaksātas.
Toreizējā ministrijas valsts sekretāra Armanda Ploriņa atbilde uz jautājumu par papildus tarifiem piešķirto gandrīz deviņu miljonu latu nepieciešamību par to neliecina. Ploriņš skaidro, ka 25 miljonus piešķīra neatliekamās palīdzības pakalpojumu nomaksai un parādu par medikamentiem un medicīnas materiāliem segšanai.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba sacīja, ka revīzijās ne reizi vien tiek konstatēts, ka slimnīca nosaka augstāku tarifu par reāli iztērētajiem līdzekļiem. Tātad slimnieku faktiski ārstē lētāk, nekā tarifā aprēķināts, bet prasa samaksāt vairāk. Sudraba norādīja, ka netiek kontrolēts, kas un cik daudz slimnieka ārstēšanai izlietots.
"Mēs taču zinām, ka pat apdrošināšanas firmas saviem klientiem nesedz izdevumus, tā sakot, uz aklo, tur ir zināma kārtība, kā pārliecinās, vai uz papīra rakstītais atbilst tam, kas bijis reālajā dzīvē," saka Sudraba.
Ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis apgalvoja, ka Valsts kontrole esot pārbaudījusi, vai gada nogalē piešķirtie 25 "neparedzētie" miljoni ir novirzīti tam mērķim, kam bija paredzēti. Bet Sudraba šādu apgalvojumu noliedza, sakot, ka pirms miljonu saņemšanas revidenti esot izvērtējuši, cik lieli parādi ir 14 slimnīcās trīs mēnešu laikā, bet neesot gan kontrolēts, kā piešķirtā nauda tērēta.
Vislielāko pārmaksāto naudas summu - vairāk nekā trīs miljonus latu - toreiz saņēma Rīgas Austrumu slimnīca. Stradiņa slimnīcai tika 2,3 miljoni latu, bet Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai – vairāk nekā pusmiljons latu. Šīs summas samaksātas par zālēm un medicīnas precēm, kam pēc MK noteikumiem bija jābūt iekļautām pieminētajos gultas dienas un sniegto medicīnas pakalpojumu tarifos.
Nevienam valdības pārstāvim pirms 25 miljonu latu piešķiršanas neradās jautājums, kāpēc tiek pārkāpti MK noteikumi un kādēļ līdz ar to slimnīcām tiek pārmaksāti gandrīz deviņi miljoni latu.
Uz sarakstu
