Valdība vēl nerod pozitīvu risinājumu "Liepājas metalurga" problēmām
Ir ārkārtīgi grūti redzēt kādu pozitīvu atrisinājumu "Liepājas metalurga" problēmām, ja tā akcionāriem nav skaidra biznesa plāna, ne arī vēlmes iesaistīties problēmu risināšanā, pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Viņš norādīja, ka par kādu pozitīvu lēmumu attiecībā uz uzņēmumu varētu lemt tikai tad, ja uzņēmumam būtu skaidrs biznesa plāns vai tiktu piesaistīts stratēģisks investors. Patlaban "Liepājas metalurga" iesniegtais rīcības plāns tikai atliek problēmas, bet mudina pārējos kreditorus rīkoties.
Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš norādīja, ka jau patlaban "Liepājas metalurgs" ir sācis dialogu ar Itālijas banku "UniCredit" un Finanšu ministrija kopā ar Valsts kasi šajās sarunās piedalās, taču kredīta restrukturizācija ir jāpanāk pašam uzņēmumam. Ja tas netiks tuvākajā laikā panākts, tad aprīlī paredzētā valsts galvotā kredīta pamatsummas maksājumu četru miljonu latu apmērā veiks Valsts kase, norādīja Āboliņš, piebilstot, ka valsts galvojums ir nodrošināts ar ķīlām, kurām ir vērtība, līdz ar to, pat ja šo maksājumu aprīlī veiks Valsts kase, tā nebūs neatgriezeniski zaudēta nauda, jo ķīla nosegs izdevumus.
Vēl Āboliņš sacīja, ka jau ir panākta vienošanās ar uzņēmuma kreditoriem - "SEB banku, "Citadeles banku" un "Latvenergo" par "Liepājas metalurga" finanšu problēmu risināšanu.
Ir jāpiesaista neatkarīgi konsultanti, kas sākotnēji izstrādā īstermiņa plānu, uzņēmuma finanšu problēmu risināšanai un pēc tam arī ilgtermiņa plānu.
Valdība otrdien slēgtā sēdē sprieda par finanšu situāciju metalurģijas uzņēmumā AS "Liepājas metalurgs" un uzņēmuma ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.
Kad Ministru kabinets būs iepazinies ar "Ernst&Young Baltic" rūpniecības uzņēmumā veiktā audita ziņojuma saturu, būs zināms arī publiskojamās informācijas apjoms. Valsts kasē iepriekš informēja, ka "Ernst&Young Baltic" "Liepājas metalurgā" nekonstatēja tiešas krāpniecības pazīmes uzņēmuma darbībā. Tomēr auditori savā ziņojumā norāda uz daudzām nepilnībām uzņēmuma darbībā.
Pilsētas informācijas portālu tīkls Pilseta24.lv jau vēstīja, ka "TV3" raidījums "Nekā personīga" iepriekš ziņoja, ka "Liepājas metalurga" vadība prasījusi valdībai palīdzību 57,6 miljonu latu apmērā. Pēc raidījuma ziņotā, rūpnīca prasot, lai valsts atlaiž elektrības rēķinus, piešķir jaunas garantijas, kā arī maksā aizdevumu itāļu bankai uzņēmuma vietā.
Aprīlī uzņēmumam jāatdod četri miljoni latu Itālijas bankai "UniCredit", kas esot noraidījusi uzņēmuma lūgumu atlikt maksājumu. Kredītu Itālijas bankai "UniCredit" garantējusi valsts.
Finanšu ministrs 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par "Liepājas metalurga" saistībām 85,6 miljonu eiro (60 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātu prasījumus, kas var rasties no aizdevuma līguma, kas noslēgts starp "Liepājas metalurgu" un "UniCredit S.p.A". Šā gada 25.janvārī izsniegtā, bet vēl neatmaksātā valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,52 miljoni latu).
"Liepājas metalurga" lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins intervijā laikraksta "Vesti Segodņa" pielikumam "Delovije Vesti" atzinis, ka būtu gatavs atdot savas "Liepājas metalurga" akcijas, ja valsts sniegtu atbalstu uzņēmumam. Pagaidām par šādu iespēju gan nav bijis runas.
Viņš piebildis, ka uzņēmums valdībā iesniedzis rīcības plānu izejai no finanšu krīzes un tagad tālākais esot valdības rokās - vai tā vēlēsies un būs gatava palīdzēt uzņēmumam.
Iesniegtais rīcības plāns paredz uzņēmumu pilnībā atbrīvot no elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenšu maksas, kas šogad uzņēmumam ļautu ieekonomēt 9,2 miljonus latu, no AS "Latvenergo" saņemtā preču kredīta deviņu miljonu latu apmērā norakstīšanu, kredītlīniju pagarināšanu un palielināšanu par 18 miljoniem latu, kā arī metāllūžņu eksporta ierobežošanu no Latvijas uz trešajām valstīm, kas ļautu lūžņu iepirkšanā ietaupīt 9,9 miljonus latu.
Piektais iesniegtā rīcības plāna punkts paredz valsts atbalstu "Liepājas metalurga" sarunās ar uzņēmuma modernizācijas kreditoru Itālijas banku "UniCredit". "Šogad pamatsummas maksājumos un procentos jādzēš 11 miljoni latu. "Mēģināsim ar banku runāt par kredītbrīvdienām uz diviem gadiem, taču, ja tas neizdosies, tad uz pārrunām ar banku mums būtu jādodas kopā ar Valsts kasi," intervijā norāda Zaharjins.
Tāpat uzņēmums gatavojas strādāt ar kreditoriem un produkcijas piegādātājiem, lai daži no tiem piekristu no īstermiņa kreditoriem kļūt par ilgtermiņa kreditoriem, un tas dotu uzņēmumam aptuveni 20 miljonu latu finanšu rezervi. Tāpat rīcības plānā paredzēta administratīvā aparāta izmaksu samazināšana, ražošanas efektivitātes paaugstināšana un sponsorēšanas apjomu samazināšana.
Biržā "NASDAQ OMX Riga" publicētais neauditētais konsolidētais 2012.gada pārskats rāda, ka "Liepājas metalurga" konsolidētais neto apgrozījums 2012.gadā bija 321,3 miljoni latu, kas ir par 45% vairāk nekā 2011.gadā. Pērn uzņēmuma konsolidētie zaudējumi sasniedza 7,3 miljonus latu, bet 2011.gadā uzņēmuma konsolidētā peļņa bija 3,88 miljoni latu.
"Liepājas metalurga" mātesuzņēmuma neto apgrozījums 2012.gadā bija 305,2 miljoni latu, kas ir par 48,06% vairāk nekā 2011.gadā. Māteskompānija pērn cietusi zaudējumus 8,7 miljonu latu apmērā, bet 2011.gadā uzņēmuma peļņa bija 2,47 miljoni latu.
Uz sarakstu
