Valsts parāda apkalpošanā varēs ietaupīt vairāk nekā 30 miljonus latu
Šādu ietaupījumu izdosies sasniegt, elastīgi sekojot līdzi finanšu tirgos notiekošajam, aizņēmumus parāda pārfinansēšanai veicot tad, kad ASV dolāru likmes tirgos ir zemākajā punktā, skaidroja Āboliņš.
Piemēram, pagājušā gada decembrī, kad dolāru likmes bija zemas, sākotnēji plānotās Latvijas valsts septiņu gadu ASV dolāru obligāciju emisijas viena miljarda dolāru apjomā tika emitētas obligācijas 1,25 miljardu ASV dolāru apjomā.
"Tāpat laikā, kad likmes ir augstas, varam neveikt plašu starptautisku publisku emisiju, bet emitēt valsts obligācijas mazākā apjomā un šaurākos nišas tirgos, piemēram, Šveices frankos vai kāda no Skandināvijas valūtām. Nepieciešamības gadījumā varam palielināt arī iekšējo aizņēmumu, jo patlaban likmes ir zemas, bet pieprasījums pēc valsts parādzīmēm ir liels," sacīja Āboliņš.
Viņš norādīja, ka būtisks ieguvums elastības nodrošināšanai ir šā gada jūnijā izveidotā vērtspapīru programma ("Global Medium Term Note programme" jeb GMTN), kas ir ārējo vērtspapīru dokumentācijas juridisks ietvars, ko veido standartizēti līgumi un vērtspapīru iespējamo raksturlielumu kopums.
Jau ziņots, ka GMTN juridiskais ietvars paredz, ka programmā emitents var piedāvāt dažādu valūtu, termiņa, formāta, procentu likmes struktūras un citu raksturlielumu vērtspapīrus, savukārt standartizētā dokumentācija ir saistoša visām emisijām vienādi neatkarīgi no konkrētai emisija izvēlētajiem vērtspapīru raksturlielumiem. Lai šādu elastības iespēju varētu izmantot iespējami ilgāku laiku un nav jāatkārto diskusijas par juridisko ietvaru, nepastāv ierobežojumi programmas izmantošanas laikam, ne arī emitējamo vērtspapīru kopējam apjomam, skaidroja Dzelme.
GMTN programmas izveidošanas mērķis ir veicināt turpmāko Latvijas aizņēmumu procesu starptautiskajos kapitāla tirgos, jo savlaicīga juridiskās dokumentācijas nostiprināšana ļaus ietaupīt laiku turpmāko emisiju organizēšanai, kā arī ļaus emitentam būt vēl elastīgākam attiecībā uz emisijas laiku.
Jau ziņots, ka atbilstoši Latvijas valsts parāda vadības stratēģijai, lai novērstu valsts parāda pārfinansēšanas risku vidējā termiņā un savlaicīgi nodrošinātu priekšnosacījumus valsts ārējā parāda saistību atmaksai 2014. un 2015.gadā, pakāpeniski tiek veikta aizņemšanās starptautiskajos finanšu tirgos, organizējot regulāras (ikgadējas) publiskas valsts parāda vērtspapīru emisijas un prioritāri nodrošinot investoru bāzes diversificēšanu, kā arī optimāla, Latvijas kredītreitinga novērtējumam atbilstoša aizņemšanās izmaksu līmeņa sasniegšanu.
Valsts kases mājaslapā atrodama informācija, ka Latvijai 2014. un 2015.gadā būs jāatmaksā (jāpārfinansē) būtiski valsts parāda saistību apjomi, kurus veido starptautiskā aizņēmuma programmā saņemtais finansējums. Latvijai 2014.gadā jāatmaksā Eiropas Komisijai 702,8 miljoni latu, bet 2015.gadā Eiropas Komisijai jāatdod 843,4 miljoni lati un Pasaules Bankai - 42,2 miljoni latu.
2014.gadā pienāks arī 2004.gadā emitēto eiroobligāciju dzēšanas termiņš.
Valsts kases operatīvā informācija liecina, ka valsts parāds jūlija beigās bija 5,698 miljardi latu, bet pašvaldību parāds - 587,911 miljoni latu. Salīdzinājumā ar 2012.gada beigām valsts parāds samazinājies par 123,064 miljoniem latu, bet pašvaldību parāds audzis par 10,324 miljoniem latu. Valsts iekšējais parāds jūlija beigās bija 827,983 miljoni latu, bet ārējais parāds - 4,903 miljardi latu.
Šā gada valsts budžeta likumā maksimāli pieļaujamais valsts parāda apjoms pēc nomināla 2013.gada beigās noteikts 6,9 miljardi latu.
Uz sarakstu
