VARAM un LPS vienisprātis - jāatsakās no pašvaldību budžeta dalījuma
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir vienisprātis, ka pašvaldību budžetā būtu jāatsakās no dalījuma speciālais un pamata budžets, teikts VARAM sagatavotajā ziņojumā par pašvaldību budžeta plānošanas vidējā termiņā ieviešanu.Gan VARAM, gan LPS un Finanšu ministrijai ir vienota izpratne par nepieciešamību pašvaldību budžetu plānot vidējā termiņā - trim gadiem, kā arī atteikties no budžeta dalījuma.
Kā norāda VARAM, ieviešot pašvaldību budžeta plānošanu vidējā termiņā, pašvaldību ieņēmumi, izdevumi, budžeta deficīts tiks plānots trīs gadiem, līdzīgi kā valsts budžetam, tādējādi tiks ievērots vienlīdzības princips, veidojot valsts un pašvaldību budžetus. Pašvaldībām tā būs lielāka stabilitāte un prognozējamība par budžeta apmēru vidēja termiņa periodam.
LPS gan ir savs viedoklis par atbildīgu budžeta plānošanu un attīstības pasākumiem ilgtermiņā, tāpēc savienība iesaka normatīvajos aktos iestrādāt divus principus. Pirmkārt, pašvaldību pašu resursi nevar būt mazāki par 25% no nodokļu ieņēmumiem valsts konsolidētajā kopbudžetā. Turklāt sākot ar 2014.gadu, ik gadu ir nepieciešams palielināt pašvaldību piekrītošo nodokļu daļu no visiem nodokļiem par vienu procentpunktu gadā, līdz pašvaldības daļa sasniegs 25% gadā. Vēlamā attiecība ir 25%, kas nodrošinātu pašvaldībām līdzekļus arī attīstībai, bet sākotnēji pašvaldību pašu resursu daļa varētu būt mazāka, piemēram, 21%. Otra prasība ir noteikt, ka pašvaldību izdevumi valsts konsolidētajā kopbudžetā veido ne mazāk kā vienu trešo daļu jeb 30-35%. Sākot ar 2014.gadu, būtu nepieciešams ik gadu palielināt pašvaldību prognozējamo izdevumu daļu valsts kopbudžeta izdevumos par vienu procentpunktu gadā, kamēr pašvaldību daļa sasniegs 33% gadā.
VARAM gan skaidro - lai nodrošinātu LPS prasību par pašvaldību resursiem 25% apmērā no nodokļu ieņēmumiem valsts konsolidētajā kopbudžetā un nosakot pašvaldību izdevumu valsts konsolidētajā kopbudžetā proporciju līdz 30%, nepieciešama valsts budžeta izdevumu konsolidācija vidējā termiņā, kas no valsts budžeta papildus prasītu papildu līdzekļus.
Vienojoties par nepieciešamību pārtraukt pašvaldību budžeta dalījumu speciālajā un pamatbudžetā, visas puses ir vienisprātis, ka šāds pašvaldību budžetu dalījums vairs nav atbilstošs esošajai situācijai, padara gan atsevišķu pašvaldību, gan visa pašvaldību sektora finansiālo situāciju nepārskatāmu un apgrūtina analīzi. Ieteikumi un aizrādījumi par nepieciešamību nelietot atsevišķus pamatbudžeta un speciālā budžeta pārskatus esot bijuši gan no vietējiem, gan ārvalstu un starptautisko organizāciju ekspertiem jau vairāku gadu garumā, teikts ziņojumā. Pastāvošais pašvaldību budžetu iedalījums pamatbudžetā un speciālajā budžetā sarežģī objektīvu operatīvu pašvaldību budžetu analīzi, kam vajadzētu būt par pamatu visiem ar pašvaldību finansēm saistītiem lēmumiem.
Pēc ziņojuma saskaņošanas ar visām iesaistītajām pusēm, to virzīs izskatīšanai valdībā. Tālākās darbības, tostarp likumdošanas pilnveidošanu, pēc ziņojuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas Ministru kabinetā veiks Finanšu ministrija, jo tā ir ietekmīgākā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē, aģentūru LETA informēja VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļā. Uz sarakstu