Vilks: Latvija saglabās vietu straujāk augošo Eiropas ekonomiku vidū
"Latvija būs Eiropā pirmajā trijniekā, jo citiem nav laba potenciāla izrāvienam," intervijā aģentūrai LETA sacīja ministrs, piebilstot, ka attīstās Austrumeiropas valstis vai valstis, kurām bijusi dziļāka krīze. Tomēr izaugsmes prognozes kādu brīdi būs jāsamazina visiem.
Vilka ieskatā, Latvijai vajadzētu noturēt izaugsmi 3-4% apmērā. Patlaban ir vairāk nezināmo, tādējādi varbūt izaugsme būs 2,5-3%. Tomēr arī šis rādītājs ir pietiekami spēcīgs, jo lielā daļā valstu izaugsme būs ap 1%, skaidroja Vilks.
Latvijas ekonomika sāpīgāk izjustu, ja Krievija aizietu pilnīgā pašizolācijā. "Krievija var aiziet tādu ceļu, kā savulaik gājusi Albānija vai Ziemeļkoreja, vai Kuba - pašizolācija, mēģinot izdzīvot ar pašu ražotiem produktiem un pakalpojumiem. Tas nav tik vienkārši izdarāms - maza valsts varbūt var, bet lielai valstij tas ir ļoti grūti. Šādā gadījumā var būt visādi brīnumi, var būt pārrāvumi transportā, tranzītā. Tās ir nezināmās lietas, kas var radīt negatīvākus pavērsienus," sacīja Vilks.
Viņš skaidroja, ka pašlaik Krievija nevar iztikt bez Latvijas dzelzceļa pakalpojumiem un ostām. "Krievijas ostas nevar kvalitatīvi, nezaudējot naudu, apkalpot visas savas kravas, sevišķi ziemā, jo izejas uz Barenca jūru, uz Ziemeļu ledus okeānu vai uz Melno jūru ir limitētas. Tur nav kapacitātes," sacīja Vilks.
Ministra vērtējumā, par Latvijas eksportu jāsatraucas mazāk, jo mūsu valsts uzņēmēji ir ļoti elastīgi. Piemēram, tagad ir unikāla iespēja, iegūstot sertifikātu, nosūtīt savus pārtikas produktus, pienu uz Ķīnu.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrija samazinājusi izaugsmes prognozes Latvijai 2014.gadā uz 2,9% un 2015.gadā uz 2,8%. Iepriekš ministrija Latvijas ekonomikas izaugsmi laikā no 2014.līdz 2016.gadam lēsa 4% apmērā.
Šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2013.gada pirmo ceturksni Latvijas IKP auga par 2,8%, bet otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2013.gada otro ceturksni IKP kāpums bija 2,5%.
Vilks vērtēja, ka otrā ceturkšņa IKP kāpums 2,5% ir ļoti nesaprotams rezultāts. Viņaprāt, otrajam ceturksnim vajadzēja būt labākam. "Mums nav pilna aina, nav saprotams, kas notiek pakalpojumos. Ikdiena neparāda, ka ekonomika aug par 2,5%, tikpat labi varētu būt arī 4%," sacīja ministrs un atzīmēja, ka, piemēram, daudzās pakalpojumu nozarēs ir ļoti labi rādītāji, arī nodarbinātība, ko parāda algu pieaugums.
Vairāk skaidrības par tautsaimniecības izaugsmi otrajā ceturksnī būs šomēnes, kad Centrālā statistikas pārvalde septembrī publicēs IKP tempu un vērtību saskaņā ar jauno Eiropas kontu sistēmu.
Uz sarakstu
