Vilks: Latvijai ir potenciāls apgāzt kalnus
Ministrs pauda pārliecību, ka, viennozīmīgi, Latvija augs, jo, esot tuvāk eirozonas kodolam, citādi nevar būt.
Finanšu ministrs atzina, ka patlaban, pusgadu pēc eiro ieviešanas, ir pagrūti novērtēt eiro nestos ieguvumus, tomēr tos varēs novērt ilgākā termiņā - pēc pieciem, desmit, 15 gadiem. Latvija var būt gandarīta par paveikto, eiro ieviešana ir mūža pasākums jebkurai valstij, sacīja finanšu ministrs. Viņa ieskatā, pēc Lietuvas pievienošanās eirozonai tai tuvosies arī citas valstis.
Vilks uzsvēra, ka eiro ieviešana Latvijā bija projekts, kurā noritēja ļoti laba sadarbība starp valsti un uzņēmējiem, un viņš aicināja abas puses uz līdzīga apjoma sadarbību arī turpmāk.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente un SIA "Arkolat" prezidente Daina Pečate atzina, ka eiro ieviešanas grūtības uz saviem pleciem iznesa Latvijas uzņēmēji. Viņa aicināja likumdevējus padomāt par to, ka uzņēmēji ir tikai cilvēki, un mudināja ministrijās veidot uzņēmējiem saprotamus likumus un normatīvus.
Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) žurnālistiem sacīja, ka Latvijā cilvēki mēdz aiz problēmām neredzēt to, kas ir sasniegts. Tomēr ekonomikas ministrs priecājas, ka sarunās ar investoriem viņš tagad Latvijas sasniegumu vidū var minēt arī to, ka Latvija ir kļuvusi par eiro kluba dalībnieci. Ekonomikas ministrs arī pauda pateicību ekspremjeram Valdim Dombrovskim (V) un finanšu ministram Vilkam par paveikto darbu, kas ļāva Latvijai pievienoties eirozonai.
Finanšu ministrs uzskata, ka nākamais mērķis Latvijai varētu būt kļūt par vienu no desmit konkurētspējīgākajām valstīm pasaulē.
Noslēdzot eiro ieviešanas projektu Latvijā, 3.jūlijā jaunajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā Nacionālās bibliotēkas vadītājam Andrim Vilkam tika nodota informācija par eiro projekta ieviešanas gaitu.
Uz sarakstu
