Vilks par arodbiedrību prasībām: valsts šādus tēriņus nevar atļauties
Nebūtu lietderīgi ar IIN neapliekamo minimumu palielināt par 5 vai 10 latiem, - ir jākoncentrējas uz krietni lielāku summu, bet tam ir vajadzīgi nevis 10 miljoni latu, bet vairāki desmiti miljonu. "Šim solim ir jābūt, taču krietni lielākam un pārdomātākam un naudas līdzekļi ir jāatrod 2014.gada budžetā," uzskata Vilks.
"Šajā laikā, kad domājam, kā ieguldīt veselības nozarē un kā arī ceļu nozarei iedot vairāk līdzekļu, ir ļoti grūti visu salikt kopā un izdarīt tik ātri, kā sabiedrība vai arodbiedrības gaida," sacīja Vilks, uzsverot, ka IIN neapliekamā minimuma un atvieglojumiem par apgādībā esošām personām paaugstināšana ir ļoti svarīgs jautājums, diskusija ar arodbiedrībām ir jāturpina un valdība no tā neesot norobežojusies.
"Nav tā, ka tā nav prioritāte, tas ir ļoti svarīgs jautājums. Arī no Finanšu ministrijas puses, tas tiek uzturēts kā viens no svarīgiem jautājumiem," sacīja ministrs, norādot, ka valsts sociālā politika ir jāizlīdzina, "lai neapliekamais minimums būtu lielāks un valsts palīdzība jaunajām ģimenēm un mazāk nodrošinātiem cilvēkiem - mērķtiecīgāka".
Jautāts, vai ir rēķināts, cik līdzekļu nepieciešams arodbiedrību prasību izpildei, ministrs sacīja, ka tas atkarīgs no tā, cik lielas ir ambīcijas. "Esmu redzējis piedāvājumu no arodbiedrībām neapliekamo minimumu pacelt no 45 latiem uz 90 un atvieglojumus par apgādājamajiem bezmaz vai dubultot. Tad tās vairs nav divciparu summas un krietni pārsniedz 100 miljonus latu," sacīja Vilks.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) izteiktos draudus sākt parakstu vākšanu par 11.Saeimas pirmstermiņa atlaišanu, Vilks vērtē negatīvi, norādot, ka pie jebkura jautājuma apspriešanas draudot ar Saeimas vai valdības atlaišanu valsts attīstība būs ļoti bremzēta. "Ir jāturpina runāt," piebilda ministrs.
Kā ziņots, LBAS draud ar parakstu vākšanu par 11.Saeimas pirmstermiņa atlaišanu, ja tā kārtējo reizi demonstrēs savu nespēju un nevēlēšanos politiski vadīt valdības darbu. LBAS nepatīkami pārsteigusi valdības sniegtā informācija, ka tā netaisās 2013.gada budžetā paredzēt līdzekļus ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) neapliekamā minimuma un atvieglojumiem par apgādībā esošām personām paaugstināšanai.
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē šī gada 5.jūlijā, diskutējot par minimālās algas saglabāšanu 2013.gadā iepriekšējo gadu līmenī, proti - 200 latu apmērā, arodbiedrības aizstāvēja pozīciju, ka šie lielumi ir jāskata vienotā paketē, ka diskusijas par minimālās algas nepaaugstināšanu nedrīkst noritēt atrauti no ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšanas iespējām.
Pie tam LBAS uzsvēra, ka arodbiedrības vēlētos 2013.gada budžetā redzēt neapliekamo minimumu vismaz 90 latu apmērā, kas atbilstu pirmskrīzes līmenim 2009.gadā, tik tiešām apliecinot, ka Latvija veiksmīgi attīstās, ir uzsākusi ekonomikas izrāvienu, kā arī valsīt norit nopietns darbs pie ēnu ekonomikas un nelegālās nodarbinātības ierobežošanas.
NTSP sēdē valdība solīja, ka diskusijas par neapliekamo minimumu un atvieglojumiem par apgādībā esošām personām ar sociālajiem partneriem uzsāks tad, kad būs puslīdz skaidras 2013.gada budžeta aprises, proti, ne ātrāk kā šī gada septembrī, kam tiks veltīta atsevišķa NTSP sēde.
"LBAS paziņo, ka tā atsauc savu parakstu zem NTSP 5.jūlija sēdes protokola, ar kuru tika fiksēta pušu vienošanās par minimālās algas nepaaugstināšanu, kā arī paziņo, ka tā izmantos visas iespējas turpmākajam darbam ar valdību un arī ar Saeimas deputātiem, arī ieskaitot parakstu vākšanu par 11.Saeimas pirmstermiņa atlaišanu, ja tā kārtējo reizi demonstrēs savu nespēju un nevēlēšanos politiski vadīt valdības darbu," sacīja Krīgers.
Kā ziņots, 3.augustā slēgtā sēdē valdība nolēma nepaaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu.
Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Agnese Beļkeviča informēja, ka šīs iniciatīvas pagaidām netiks virzītas, jo valsts budžeta finanšu iespējas ir ierobežotas un šīs iniciatīvas negatīvi ietekmē valsts budžeta ieņēmumus. Šī jautājuma tālāka virzība būs iespējama vidējā termiņā, uzlabojoties valsts budžeta fiskālajām iespējām.
Uz sarakstu
