Vitamīni imunitātes stiprināšanai, kādi un cik daudz
Kā rūpēties par sevi un savu imunitāti, lai slimības ietu gar degunu? Pareizi – ir jālieto vitamīni! Taču kādi, un cik daudz? Par to šoreiz!
Kas ir vitamīni?
Vitamīni ir organiski savienojumi, kas nepieciešami vielmaiņas bioķīmiskajām reakcijās un dzīvības procesu regulēšanai organismā. Tie cilvēka organismā vai nu neveidojas nemaz, vai arī veidojas, taču nepietiekamā daudzumā. Tieši šī iemesla dēļ mēs esam iekārtoti tā, ka visus nepieciešamos vitamīnus mums jāsaņem ar uzturu. Un te arī sākas problēmas, jo ne vienmēr mums šī vitamīnu uzņemšana sanāk tik pareizi un skaisti kā māte daba to bija iecerējusi.
Ja cilvēka organisms kādu vitamīnu saņem par maz, un tā tas turpinās zināmu laika periodu, tad attīstās tā saucamā hipovitaminoze. Savukārt, ja cilvēka organisms attiecīgo vitamīnu nesaņem nemaz, tad rodas avitaminoze. Jāsaka gan, ka reālajā dzīvē avitaminozes gadījumu ir salīdzinoši ļoti maz, taču hipovitaminoze diemžēl ir visai izplatīta parādība. Iemeslu tam var būt ļoti daudz un dažādu, sākot ar nepilnvērtīgu uzturu, un beidzot ar medikamentu lietošanu, taču ir noteiktas pazīmes, kas visai skaidri liecina par kāda vitamīna trūkumu organismā – pirmā un visskaidrākā ir pavājināta imunitāte, jeb spēja pretoties dažādām slimībām un infekcijām.
Vajadzīgi visu cauru gadu
Lai gan parasti cilvēki pastiprinātas vitamīnu lietošanas ziņā sarosās tieši uz gadalaiku maiņām – laikā no vasaras uz rudeni un ziemu, kā arī no ziemas uz pavasari un vasaru, tomēr vitamīni mums ir vajadzīgi ne tikai šajā laikā, bet gan visu cauru gadu. Atšķirība ir tikai tā, ka, piemēram, ziemā organisms vitamīnus mēdz patērēt intensīvāk kā vasarā, taču arī tas ir ļoti individuāli. Patiesībā mūsu organisms pats zina cik daudz vitamīnu tam nepieciešams, mūsu uzdevums ir tam sagādāt visu to sortimentu, no kā izvēlēties. Pirmkārt jau tas notiek ar pilnvērtīga uztura palīdzību – jo dabiskāks būs vitamīnu preparāts, jo labāk organisms spēs šos vitamīnus uzņemt. Līdz ar to, tiem cilvēkiem, kas lieto sintētiskos vitamīnus, der atcerēties, ka nepieciešams iekļaut savā ēdienkartē arī dabīgos vitamīnu nesējus – augļus un dārzeņus.
Ziemas vitamīnu TOP 3
Ir trīs konkrēti vitamīni, kuru uzņemšanai sevišķi jāpievērš uzmanība tieši gada aukstākajos un tumšākajos mēnešos. Tie ir C, E un A vitamīni. Šie vitamīni ir galvenie, kas rūpējas par organisma aizsargspēju stiprināšanu, tātad, par mūsu imunitāti. Tie palīdz mums cīnīties ar visām nepatīkamajām infekcijas slimībās, kas parasti aktivizējas tieši gada tumšākajos un drēgnākajos mēnešos. Protams, neatkarīgi no gadalaika, organismam ir svarīga arī visu pārējo vitamīnu pietiekama uzņemšana, taču tos speciāli vēlams lietot vien tad, ja ir jūtams konkrēts to trūkums, vai arī kāds no tiem, kādu iemeslu dēļ, tiek pastiprināti patērēts.
Liela daļa cilvēku, gribēdami to labāko, ņem un iegādājas tik populāros multi vitamīnu kompleksus, kas satur teju visas iespējamos vitamīnus un minerālvielas. Mediķi gan šajā ziņā ir daudz skeptiskāki, argumentējot šo skepsi pavisam vienkārši – pirmkārt, bieži vien šie vitamīnu kompleksi satur ļoti daudzus vitamīnus, taču to devas ir tik niecīgas, ka ar to mūsu organismam ir par maz. Otrkārt – parasti organismam papildus ir nepieciešams uzņemt vienu vai divus vitamīnus, nevis visu iespējamo vitamīnu saimi. Un treškārt – lai saražotu tik tiešām kvalitatīvu multi vitamīnu preperātu, ir nepieciešama ļoti laba un kvalitatīva tehnoloģija.
Diemžēl lielā daļā gadījumu viss tiek sapresēts vienā tabletē un šī tablete nodēvēta par multi vitamīnu. Taču pareizi būtu izolēt vitamīnus citu no cita, lai pasargātu tos no savstarpējās mijiedarbības, turklāt šad un tad gadās, ka šajos vitamīnu kompleksos iekļauti ir tik daudz un dažādi vitamīni un minerālvielas, kas var traucēt viena otrai uzsūkties organismā. Protams, mēs neapgalvojam, ka visi multi vitamīnu kompleksi būtu slikti, taču skaidrs ir viens – pirms kādu no tiem iegādāties, labāk konsultēties ar speciālistu, kurš tad ieteiks viskvalitatīvāko preci!
C, E un A vitamīni dabā
Tātad, kā jau noskaidrojām, vislabākais veids kā apgādāt savu organismu ar tam visvairāk nepieciešamajiem vitamīniem imunitātes stiprināšanai, ir uzņemt šos vitamīnus pēc iespējas svaigākā veidā – proti ar pārtiku, nevis sintētiskā tablešu veidā.
C vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns. C vitamīnam nonākot mūsu organismā, tā uzsūkšanās sākas jau mutes dobumā, taču par galveno uzsūkšanās vietu tiek uzskatīta tievo zarnu beigu daļa. C vitamīnam mūsu organismā ir ļoti būtiska nozīme, patiesībā varētu teikt, ka šis ir viens no būtiskākajiem vitamīniem, ja runājam par imunitātes stiprināšanu, turklāt pieskaitāms arī pie dabiskajiem antioksidantiem.
Un priecīgā ziņa ir tā, ka šo vitamīnu uzņemt var daudz un dažādos veidos, visbagātīgākie C vitamīna avoti ir – praktiski visas ogas un augļi (upenes, avenes, kazenes, jāņogas, zemenes, dzērvenes, cidonijas, visi citrusaugļi, kivi, pīlādžu ogas, mežrozīšu augļi, smiltsērkšķi, āboli u.c.), kāpostaugi ( galviņkāposti gan svaigi, gan skābēti, briseles kāposti, brokoļi, ziedkāposti u.c.), dilles, pētersīļi, spināti, sīpolloki, tomāti, paprika, kartupeļi un arī aknas.
Būtiski gan ir ņemt vērā, ka C vitamīna daudzums visos dārzeņos un augļos stipri vien samazinās, ja tos termiski apstrādājam – jo ilgāk apstrādājam, jo nevērtīgāki tie kļūst, tas pats attiecas arī uz otrreizēji sildītu ēdienu. Ieteicamās C vitamīna devas ir šādas – bērniem 30-100 mg dienā, pieaugušajiem 100 mg dienā, grūtniecēm 150 mg dienā.
E vitamīns pieder pie taukos šķīstošo vitamīnu grupas un ir atrodams visu mūsu organisma šūnu membrānās. Lai šis vitamīns varētu uzsūkties tievajā zarnā, ir nepieciešami tauki un žultsskābes. E vitamīns piedalās daudzu svarīgu mūsu organisma funkciju nodrošināšanā un ir pieskaitāms arī pie antioksidantu saimes. Visvērtīgākie dabiskie E vitamīna avoti ir – kvalitatīvas augu eļļas (saulespuķu, kukurūzas, olīvu, linsēklu u.c.), rieksti (lazdu, zemesrieksti), mandeles, diedzētie graudi, olas dzeltenums, paprika, pētersīļu lapas, avokado, spināti, graudaugi un kvalitatīvs sviests.
Būtiski ir atcerēties – kad iegādāta kvalitatīva augu eļļa, tā noteikti jāuzglabā tumšā vietā! Ieteicamās E vitamīna devas ir šādas – bērniem 3-12 mg dienā, pieaugušajiem 12 mg dienā un grūtniecēm arī 12 mg dienā.
A vitamīns, tāpat kā E vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kura uzsūkšanai nepieciešami tauki un žultsskābes. A vitamīns ir sastopams augos A provitamīna veidā – tos sauc par karotinoīdiem, no kuriem visaktīvākais ir labi pazīstamais beta-karotīns. Karotinoīdiem piemīt ne tikai A provitamīna funkcijas, bet tie ir arī lieliski antioksidanti. Interesanti ir tas, ka noteikts A vitamīna daudzums var uzkrāties mūsu aknās – ja šis vitamīns uzņemts pietiekamā daudzumā un aknas ir veselas, tad tā rezervju var pietikt līdz pat 12 mēnešiem. Būtiskākie A vitamīna avoti ir – zivju eļļa, aknas (cūku un liellopu), olas dzeltenums, kvalitatīvs sviests un siers.
Ieteicamās A vitamīna devas – bērniem 0,37-1 mg dienā, pieaugušajiem 1 mg dienā, grūtniecēm 1,1 mg dienā un sportistiem 2 – 2,4 mg dienā. Savukārt būtiskākie karotīna avoti ir šādi – žāvētas un svaigas aprikozes, burkāni, pētersīļu lapas, spināti, lapu salāti, sarkanā paprika, ķirbji, tomāti, briseles kāposti. Beta karotīna ieteicamā dienas deva ir no 2 līdz pat 15 mg dienā! Pārdozējot, vienīgā blakusparādība var būt dzeltenīgs ādas tonis.
Atceries – bieži vien labākie vitamīni ir tie, kuriem dots nosaukums pozitīvas emocijas! Esi smaidīgs un vesels arī gada tumšajos mēnešos!
http://ipasi.espati.lv/index/view/raksts/Vitamini-imunitates-stiprinasanai-kadi-un-cik-daudz/id/2272/
Uz sarakstu
