VVD ģenerāldirektore: Inspektori nestrādās labāk, ja viņiem palielinās atalgojumu
Atalgojuma palielināšana inspektoriem ir nepieciešama, lai mazinātu lielo kadru mainību, kas dienestā ir vidēji 25-30% gadā, kas nozīmē, ka trīs gadu laikā nomainās visi darbinieki. "Pieņemot cilvēkus darbā, mēs viņiem iedodam specifiskās zināšanas, bet viņi tiek pārvilināti uz labāk atalgotām vietām. Mums tas ir iztērēts laiks darbinieka sagatavošanā, kas nereti aizņem pusotru gadu un prasa iesaistīties arī citiem kadriem," teica Koļegova.
Kritiskākā situācija izveidojusies Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē un centrālajā struktūrvienībā, kur ir vērojama ļoti liela kadru maiņa. Piemēram, Radiācijas drošības centrā gada laikā nomainījās 40% no visiem darbiniekiem. Parasti dominējot divi iemesli, kāpēc darbinieks nolēmis pamest VVD - viens no tiem ir saistīts ar darbavietas atrašanos, proti, jaunā darbavieta ir tuvāk mājām, bet otrs - ar atalgojumu.
Atsevišķi darbinieki gan tiekot īpaši atbalstīti un lutināti, mēģinot noturēt viņus VVD, jo šie darbinieki spēj strādāt gan ārpus darba laika, gan arī apmācīt jaunos darbiniekus.
Koļegova stāstīja, ka vidējā alga VVD ir atkarīga no pozīcijas. Piemēram, inspektori sāk ar aptuveni 554 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ja tiek izturēts pārbaudes laiks, tad saņem starp 600 un 700 eiro. Ja viņam ir jau trešā kategorija, kas jau tiek uzskatīts par pieredzējušu inspektoru, tad atalgojums pirms nodokļu nomaksas ir ap 750 eiro. Daļa vadītāju saņem aptuveni 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Visu interviju ar VVD ģenerāldirektori lasiet aģentūras LETA mājaslapā sadaļā LETA+.
Uz sarakstu
