Zīle: uzstāsim uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu
Zīle norādīja, ka lielākas atlaides jādod tiem, kuriem ir mazākas algas. Pēc viņa domām, jāpaaugstina neapliekamais minimums un jāpalielina atvieglojumi par apgādībā esošajām personām.
Kā ziņots, koalīcijā patlaban nav vienprātības par to, vai nepieciešams mazināt kopējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, vai arī būtiskāk palielināt neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamajiem.
Valdība otrdien izskatīja FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu prognožu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2014.-2016.gadā un apstiprināja vispārējās valdības budžeta un strukturālās budžeta bilances mērķi vidējam termiņam.
Vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis 2014.gadam noteikts 0,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2015.gadam - 0,9% no IKP, 2016.gadā - 0,8% no IKP. Savukārt strukturālais vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis 2014.gadā ir 1% no IKP, 2015.gadā - 1% no IKP un 2016.gadā - 0,9% no IKP.
Kopbudžeta ieņēmumi 2014.-2015.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tiek prognozēti augstāki, savukārt 2016.gadā ieņēmumos prognozēts samazinājums. Līdzīga situācija būs vērojama valsts konsolidētajā budžetā, taču pašvaldību konsolidētajā budžetā ieņēmumi 2014.-2015.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, būs zemāki, kas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājumu. Taču tiek prognozēts, ka 2016.gadā šie ieņēmumi pieaugs. Pateicoties labām ekonomiskās izaugsmes prognozēm, kopbudžetā tiek plānots nodokļu ieņēmumu pieaugums. Savukārt ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, 2007.-2013.gada plānošanas periodam beidzoties, 2016.gadā būs zemāki. Arī nenodokļu ieņēmumos 2014.-2016.gadā sagaidāms neliels kritums.
Kopbudžeta izdevumos tiek prognozēts pakāpenisks izdevumu pieaugums valsts pamatfunkciju īstenošanai 2013.-2015.gadā, taču 2016.gadā kopējais izdevumu apjoms valsts pamatfunkciju īstenošanai būs nedaudz mazāks, salīdzinot ar 2015.gadu. Savukārt izdevumi ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, sākot ar 2013.gadu, pakāpeniski samazināsies, bet saistībā ar plānoto ES fondu izdevumu plūsmu saistībā ar viena plānošanas perioda noslēgšanos un jauna perioda sākumu būs nedaudz lielāki 2016.gadā. Līdzīgas tendences vērojamas arī valsts konsolidētajā budžetā. Savukārt pašvaldību konsolidētajā budžetā tiek prognozēts pakāpenisks izdevumu pieaugums valsts pamatfunkciju īstenošanai, bet izdevumos, kas saistīti ar ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanu, tiek prognozēts pakāpenisks samazinājums, jo samazinās transfertu apjoms no valsts budžeta, skaidro FM.
Saskaņā ar aktualizētajām kopbudžeta ieņēmumu un izdevumu prognozēm, kā arī atjaunoto informāciju par korekciju apjomu atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS’95) metodoloģijai, prognozētais vispārējās valdības budžeta deficīts 2013.gadā veido 1,6% no IKP. Salīdzinot ar vispārējās valdības budžeta deficīta mērķi, kas likumā par valsts budžetu 2013.gadam ir noteikts 1,4% apmērā no IKP, 2013.gada budžeta finansiālais iznākums tiek prognozēts ar lielāku deficītu, ko pamatā nosaka augstāks EKS’95 korekciju negatīvais apjoms. EKS’95 negatīvo korekciju apjoma pieaugums pamatā saistīts ar valsts galvotā kredīta AS "Liepājas metalurgs" nosacījumu izpildi, atmaksājot no valsts budžeta līdzekļiem Itālijas bankai "UniCredit S.p.A" 51,7 miljonus latu. Šis summas atmaksa ir iespaidojusi vispārējās valdības budžeta bilanci 2013.gadā, pasliktinot to par 0,3 procentpunktiem.
Latvijas fiskālās politikas galvenais mērķis ir turpināt realizēt ekonomikas atjaunošanas un izaugsmes veicināšanas pasākumus un veicināt atbildīgu un ilgtspējīgu fiskālo politiku, ievērojot stingru fiskālo disciplīnu turpmākajos gados.
Uz sarakstu
