Eksperti: Visnepieejamākā atkritumu šķirošanas sistēma ir Rīgā
Izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas uzņēmuma "Zaļā josta" rīkotajā diskusijā uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa stāstīja, ka iedzīvotāju redzējums, kā padarīt Latviju tīrāku un zaļāku, pamatā ir iedalāms trīs grupās - uzlabot dalīto atkritumu savākšanas infrastruktūru, nodrošināt mežu neizciršanu un domāt par piesārņojuma mazināšanu, piemēram, nodrošinot, lai arvien vairāk pilsētās būtu koku un tie netiktu izcirsti.
"Ja pirms 15 gadiem bija jautājums, kas ir dalītā vākšana un kam tā ir nepieciešama, tad tagad tā vairs nav. Tagad cilvēki prasa - kur tas ir pieejams, mums vajag vairāk. Taču skaidrs, ka konteineru nodrošināšana ir investīcijas un izdevumi un mēs nevaram panākt, ka katram Latvijas iedzīvotājam tie tiks nolikti pie mājas durvīm. Kompromiss šajā situācijā ir - dalītās vākšanas konteineru laukumi, kuri tiek izvietoti pēc iespējas ērtākās vietās vairākiem iedzīvotajiem," sacīja Lapsa.
Patlaban Latvijā esot 3000 dalītās vākšanas punkti un 65 šķiroto konteineru laukumi. Vākšanas punktos ir pieejami šķirošanas konteineri, bet laukumos šķirošanas iespējas ir lielākas - tur var nodot arī riepas, koksni, metālatkritumus un citus materiālus.
Pēc Lapsas teiktā, 50 pašvaldībās dalītā vākšana tiek nodrošināta ar izbraukuma maršrutiem, bet 13 pašvaldībās šādas sistēmas neesot vispār, tomēr tas "esot tikai laika jautājums." Citās pašvaldībās esot vai nu šķirošanas laukumi, vai nu vākšanas punkti vai citi risinājumi. Taču, kā norāda Lapsa, tieši Rīgas pašvaldībā, kur iedzīvotāju skaits ir vislielākais, šādu šķirošanas punktu nav pietiekoši.
Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis neslēpa kritiku galvaspilsētai, sakot, ka "putekļu piesārņojums un izplūdes gāzes ir Rīgas prioritāte". "Ja nepatīk autobuss - mēs varam pārkāpt citā. Taču ar planētu tā nevar. Citas planētas mums nav un nebūs arī bērniem un mazbērniem. Katrs koks un zaļums ir svarīgs ne tikai Latvijas, bet visas zemeslodes kontekstā," sacīja Apinis.
Viņš vērsa uzmanību uz to, ka ļoti bieži koki tiekot izcirsti pilnīgi nevajadzīgi. "RailBaltica" projekts paredz, ka 100 metrus no dzelzceļa uz abām pusēm nebūs koku. Tas nozīmē, ka katri simts metri ir mīnus viens hektārs koku. Arī būvējot šosejas - daudzviet paredzētas divas joslas, bet kokus izcērt tā, it kā tur būs astoņas. Tieši tāpat Pierīgas un Rīgas mežos - tur, kur viņi saka, ka notiek augsnes tīrīšana, visbiežāk tā ir vienkārša izciršana. Tas zog mums skābekli, zog mūsu gaisu," sacīja Apinis.
VARAM pārstāvis Muciņš gan norādīja, ka koku izciršana pašvaldībai ir jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi, ja tas notiek īpaši aizsargājamās teritorijās vai arī, ja tie ir dižkoki un ir valsts aizgādnībā. Pārējo koku izciršana ir pašvaldības lēmums un ministrija to nekādā veidā ietekmēt nevarot.
Viņš gan norādīja, ka ministrija situācijas uzlabošanai turpinās strādāt pie depozīta sistēmas ieviešanas, kā arī mainīs nodokļu politiku. "Esam pacēluši un arī turpmāk plānojam celt Dabas resursu nodokli par atkritumu noglabāšanu poligonos, jo mūsu mērķis ir maksimāli daudz atkritumus pārstrādāt un šķirot. Tā būs motivācija arī iedzīvotājiem - jo šķirot būs lētāk," sacīja Muciņš.
Eksperti kopumā norādīja, ka, liela daļa atkritumu šķirošanas sakņojas tieši sabiedrības uzskatos, ne tikai infrastruktūras pieejamībā. "Bieži vien mēs ejam pa mežu un redzam, ka cilvēks ir veltījis enerģiju, lai atbrauktu un izmestu te ledusskapi vai riepas, taču, visticamāk, puskilometru tālāk ir šis šķirošanas punkts. Tā vienkārši ir cilvēka apziņa, ka viss, kas nav vajadzīgs - jāstiepj uz mežu," sacīja Lapsa.
Viņam piekrita arī Apinis, kurš pastāstīja, ka katru dienu braucot no Jūrmalas viņš mežā redz vannu, kurai blakus tagad uzradies arī ledusskapis, lai gan Jūrmalā šo šķirošanas laukumu pietiekot. "Cilvēka apziņa tomēr ir svarīgākais, jo infrastruktūra ir, tikai viņa netiek izmantota," secināja eksperti.
Uz sarakstu
