Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūvē sākta pāļu urbšana
"Strauji virzāmies uz priekšu ar JRT būvniecību, lai JRT atgūtu ne vien agrāko spožumu, bet arī kļūtu par mūsdienīgu Eiropas līmeņa teātri, kur varēsim baudīt pasaules līmeņa mākslu. Šobrīd ir daļēji pabeigti ēkas demontāžas darbi, un tiek uzsākti vērienīgāki būvdarbi - pāļu urbšana, kas balstīs jauno teātra ēkas daļu. Rūpējoties gan par teātra gara un vēsturiskā mantojuma saglabāšanu, gan par arhitektes Zaigas Gailes redzējuma kvalitatīvu īstenošanu, šim projektam būvuzraudzību veicam paši," informēja Neimanis.
Patlaban ir veikta iekšpagalma ēku daļēja demontāža, kā arī tiek veikta saudzīgā demontāža teātra ielas ēkā, kas ietver saliekamo dzelzsbetona pakāpienu, vēsturiskā parketa, skatītāju podestūras, pagraba starpsienu, durvju, apkures sistēmas demontāžu. Pirms restaurācijas darbu uzsākšanas ir veikta objekta 3D skanēšana, sienu un griestu vēsturiskās apdares atsegšana. Saskaņā ar plānu, tuvākie darbi būs nulles cikla izbūve, režģžoga betonēšana, kā arī turpināsies saudzīgās demontāžas darbi.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem - būvniekiem jāiztiek bez būvlaukuma, kāds ir lielākajā daļā tradicionālu būvobjektu. To nav iespējams izveidot, jo būvobjekts atrodas pašā pilsētas centrā un Lāčplēša ielā ir pastāvīga cilvēku un transportlīdzekļu plūsma.
"Ņemot vērā intensīvo pilsētas centra apbūvi, kas bagāta ar vēsturiskām ēkām, izvēlēta saudzīga pāļu iestrādes tehnoloģija, kas minimizē ietekmi uz apkārt esošo grunti. Saskaņā ar projektu, kopumā tiks ieurbti 408 pāļi, kas balstīs no jauna izbūvējamo teātra ēku. Ņemot vērā to, ka daļai no pāļu jāsniedzas līdz dolomīta pamatnei, to garums būs tuvu 24 metriem. Savukārt esošās ielas ēkas pamatus būvniecības gaitā paredzēts pastiprināt. Pāļu urbšanas procesa neatņemama sastāvdaļa ir paaugstināts trokšņu līmenis, putekļi, vibrācijas un īslaicīgi satiksmes ierobežojumi, tādēļ apkārtējo māju iedzīvotājus lūdzam būt saprotošiem," sacīja SIA "Rere Būve" valdes priekšsēdētājs Valdis Koks.
Būvdarbi tiek plānoti tā, lai sagādātu pēc iespējas mazāk neērtību apkārtējo māju un pilsētas iedzīvotājiem, regulāri uzraugot tuvumā esošo ēku stāvokli. Veiktie monitoringa pasākumi palīdz projektu īstenot droši un apkārtējām ēkām iespējami saudzīgi.
Topošā JRT projekta autori ir pilnsabiedrība "Zaigas Gailes birojs un partneri". Atbilstoši iecerēm, JRT izmantoto telpu apjoms gandrīz divkāršosies - no 5146 kvadrātmetriem līdz 9767,1 kvadrātmetram, turklāt papildus plānota pagalma labiekārtošana 649,2 kvadrātmetru platībā.
Savukārt kopējais skatītāju vietu skaits sasniegs 840 iepretim līdzšinējām 400. Proti, paredzētas trīs skatītāju zāles - lielās Smiļģa zāles partera daļā būs 325 skatītāju vietas, bet balkonā - 175, lielajā "Black-box" zālē - 240, mazajā "Black-box" zālē būs 100 sēdvietu. Paredzēta vieta arī teātra kafejnīcai un bērnu istabai. Papildus jaunajā apjomā ir paredzētas trīs mēģinājumu zāles - lielā mēģinājumu zāle 282 kvadrātmetru platībā, divas mazās mēģinājumu zāles 163 kvadrātmetru un 126 kvadrātmetru platībā.
Otrais stāvs, kas ieguvis nosaukumu "Radošais stāvs", tiks pilnībā atvēlēts aktieriem un citiem teātra darbiniekiem - tas būs ar plašu virtuvi kopīgai tējas tasei, lugu lasījumiem vai jaunu ideju radīšanai. Savukārt pagraba stāvā paredzēta moderna darbnīca.
Būvniecību paredzēts pabeigt 2020.gada beigās. Šis ir viens no VNĪ uzsāktās pārmaiņu programmas "100 adreses Latvijas valsts simtgadei" projektiem.
Kā ziņots, Ministru kabinets 12.jūnijā apstiprināja VNĪ iesniegto JRT pārbūves budžetu. JRT būvniecības budžets pēc aktuālajiem aprēķiniem ir 21 miljons eiro, bet pārējos izdevumus aptuveni 10 miljonu eiro apmērā veido būvuzraudzība, tehnoloģijas un aprīkojums, kā arī ārvalstu ekspertu darbs.
VNĪ iepirkuma konkursa komisija ir pabeigusi piedāvājumu vērtēšanu JRT ēku kompleksa rekonstrukcijai Rīgā, Lāčplēša ielā 25 un par kritērijiem atbilstošu piedāvājumu ar zemāko cenu ir atzīts pilnsabiedrības "Rere būve 1" piedāvājums. "Rere būve 1", kuru 2014.gadā izveidoja SIA "Re & Re" un SIA "Rere būve", piedāvājums bija par 20 985 321 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 25 392 230 eiro ar PVN.
VNĪ šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus, kuri iekļauti programmā "100 adreses Latvijas simtgadei", aptuveni 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
Uz sarakstu
