Jaunmoku pils – vieta atpūtai un piedzīvojumiem

Christine und Hagen Graf/flickr.com
Christine und Hagen Graf/flickr.com
Skaistā Jaunmoku pils, kas celta 1901. gadā pēc vācbaltu arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta neogotisma stilā un daļēji arī jūgendstilā, atrodas Tukuma novada Tumes pagastā. Ēka tika veidota kā Rīgas pilsētas mēra Džordža Armitsteda medību nams. Jaunmoku pils ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Vēsture

Vietvārds "Jaunmokas" vēstures avotos pirmoreiz pieminēts jau 1544. gadā, un muižas apbūvē esošās ēkas gadu gaitā tikušas vairākkārt pārbūvētas un uzceltas no jauna. 19. gadsimtā muižas kungu māja bijusi vienkārša mūra ēka divos stāvos, ko papildinājis lievenis. 1885. gadā īpašums nokļuva tā laika vācbaltu inženiera, uzņēmēja un sabiedriskā darbinieka Džordža Armitsteda īpašumā, un vecā kungu māja tika nojaukta.

Relatīvi jaunā Jaunmoku pils šajā vietā tika uzcelta krietni vēlāk – 1901. gadā – koka dzīvojamās ēkas vietā, kas pēc zibens spēriena nodegusi. Ēka tika veidota kā Rīgas pilsētas mēra Džordža Armitsteda medību pils pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta. Līdz ar pili attīstīts arī tās komplekss: tika projektēts jauns zirgu stallis un citas ēkas, tāpat  līdz mūsdienām vēl saglabājusies bijusī piena māja, vāgūzis, galdniecības ēka, smēde un klēts.

Džordžs Armitsteds Jaunmoku pilī saimniekoja vien dažus gadus, proti, līdz 1904. gadam, kad viņš savā ziņā pārņēma Rindzeles muižu. Jaunmoku pili Armisteds pārdeva Brinkenu dzimtai, kas to apsaimniekoja līdz 1910. gadam. Turpmākajos gados muižai vairākkārt mainījušies īpašnieki, līdz pēc 1920. gada zemes reformas Jaunmoku muiža tika sadalīta, pilij nonākot valsts īpašumā.

1926. gadā tajā tika ierīkota Rīgas pašvaldības Slimokases bērnu sanatorija "Cīrulīši". II Pasaules kara laikā pilī atradās Sarkanās armijas seržantu skola, tad vācu raidstacija un vēlāk arī vācu kara hospitālis. Pēckara gados pils telpas tika izmantotas padomju kantoru, tautas namu, veikalu un dzīvokļu vajadzībām, tomēr šajā laika pils tika nolaista.

1974. gadā daļēji sabrukušo ēku savā pārziņā ņēma LPSR Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrija. 1976. gadā tika uzsākti pils atjaunošanas darbi, kas ilga vairāk nekā 20 gadus. Kopš 1992. gada pili apsaimniekoja Valsts medību saimniecība, savukārt no 2000. gada – valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži". Šobrīd muižā ir iekārtota viesu māja.

Baltā dāma Dorīte

Neviena kārtīga muiža nav iedomājama bez savas leģendas vai spoka. Lai arī Jaunmoku pils ir jauna salīdzinājumā ar daudzām citām Latvijas pilīm, ir liecības par kādas meitenes rēgu, ko reiz manījuši pilī apmetušies fon Ungernu-Šternbergu dzimtas pēcnācēji. Ta kļuvis zināms stāsts par meiteni Doroteju jeb Dorīti.

"Pirmā pasaules kara laikā pilī uzturējās vācu armija. Par bērnu aukli Jaunmokās tad strādājusi Dorīte. Viņa iemīlējusi kādu virsnieku, bet viņš drīzumā devies tālāk frontes gaitās… Virsnieks aizbraucis, bet meitene palikusi viena mātes cerībās. Nespējot pārdzīvot šķiršanos un negribot piedzīvot kaunu, Dorīte meklējusi mierinājumu pils dzirnavu dīķī…

Pēc šī traģiskā notikuma pils iemītnieki dažreiz manījuši bēniņstāvā baltās drēbēs tērptu meitenes tēlu – Dorītes gars nebija radis mieru."

Ko pilī pasākt?

Mūsdienās pils telpās ir iekārtots gan Meža muzejs, gan Zīmes centrs, kurā ikviens var izveidot savu latvisko zīmi; apmeklētajiem ir iespēja uzkāpt aptuveni 20 metrus augstajā pils tornī, pārlaist nakti viesu mājā, nobaudīt zāļu tējas, piedalīties dažādās ekskursijās un nodoties aktīvajai atpūtai.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)