Ķekavā atklās piemiņas akmeni par godu latviešu strēlnieku pirmajai uzvarai
Latviešu strēlniekiem šogad aprit 100 gadi, un piektdien, 6.novembrī, plkst.13 Ķekavas novadā, Plakanciemā, notiks atceres pasākums - svinīgi tiks atklāts piemiņas akmens par godu latviešu strēlnieku pirmajai uzvarai, aģentūru LETA informēja Ķekavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Vineta Bērziņa.
Plakanciemā latviešu strēlnieki izcīnīja savu pirmo uzvaru vēsturiskajā 1915.gada 29.oktobra nakts kaujā - tikai nedēļu pēc tam, kad pirmais Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons bija izgājis no Rīgas un sācis frontes darbību. Ar sekmīgo Plakanciema kauju sākās latviešu strēlnieku varonīgais cīņu ceļš. Nakts uzbrukumam pie Misas upes bija arī nenovērtējama psiholoģiskā nozīme - latviešu strēlnieku cīņas spējas neviens neapšaubīja, viņi ātri kļuva populāri un uz mūsu nacionālajām vienībām pārnāca daudzi latvieši no krievu pulkiem.
Piemiņas vietas atklāšanu ar savu dalību pagodinās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Zemessardzes 17.pretgaisa aizsardzības bataljona komandieris majors Aivars Krjukovs, NBS vēsturnieks pulkvedis Jānis Hartmanis un Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Andis Damlics (RA).
Piemiņas akmeni veidoja pēc Ķekavas novada pašvaldības pasūtījuma Ķekavas novada akmens apstrādes un restaurācijas uzņēmums "Akmens apstrādes centrs AKM" - akmens amata meistari Guntis Pandars un Pēteris Zvaunis, kuru darbu sarakstā, piemēram, ir Brīvības pieminekļa restaurācija, Latviešu leģiona brāļu kapu izbūve Lestenē, pulkveža Oskara Kalpaka piemineklis Esplanādē Rīgā.
Kā stāsta NBS vēsturnieks Jānis Hartmanis, panākumus Plakanciema kaujā nodrošināja rūpīga nepārtraukta četru dienu ilga izlūkošana, 1.rotas komandiera Fridriha Brieža sagatavotais pēkšņā uzbrukuma plāns un mūsu karavīru varonība. Frontē tobrīd situācija bijusi ļoti saspringta, jo vācu karavīri vairākās vietās lēnām turpināja tuvoties Rīgai. Pie Plakanciema viņi pārnāca pāri Misas upei un sāka ierīkot priekštilta pozīciju, izvietojot vācu 376.kājnieku pulka otro bataljonu un četrus ložmetējus, stāsta Hartmanis.
Latviešu strēlnieku uzbrukums ticis balstīts uz pārsteigumu, ātru rīcību un dažādu darbību koordināciju. Katram pirmās rotas strēlniekam tika izsniegtas četras rokas granātas, 60 karavīri uzvilka baltos apmetņus, jo tikko bija uzsnidzis plāns sniegs. Kad uzbrucēji pielīda pietiekoši tuvu vācu pozīcijām, plkst.22 tika dots signāls un sākās trieciens. Abi latviešu ložmetēji apšaudīja pretinieka abus flangus, lai vācieši nevarētu piesaistīt rezerves. Metot rokas granātas, latviešu strēlnieki strauji iebruka vācu ierakumos, krievu artilēristi apšaudīja Misas upes laipas un pretinieka galveno aizsardzības līniju. Ienaidnieka karavīri apjuka - ciešot smagus zaudējumus, viņi atkāpās pāri upei un atstāja placdarmu uzbrucēju rokās. "Viena mūsu rota bija sakāvusi četras reizes lielāku pretinieka vienību," skaidro Hartmanis.
Latviešu strēlnieki zaudēja sešus kritušos - Juri Butenieku, Frici Ērmani, Rūdolfu Hofmani, Kristapu Krūmiņu, Jāni Nauri un Kirijanu Šnurovu. Viņi visi apbedīti Rīgas Brāļu kapos. No astoņiem ievainotajiem divi vēlāk nomira - Jāzeps Brūveris (apbedīts Pleskodāles kapos ) un Jānis Skuja (apbedīts Rīgas Brāļu kapos). Vācu zaudējumi - 31 karavīrs kritis, 34 saņemti gūstā un 45 ievainoti. Trofejās uzbrucēji ieguva ložmetēju un 35 šautenes.
Uz sarakstu
