Rīgā piebaro mežacūkas, lai pēcāk to barus varētu notvert
Rīgas mežacūkas pašlaik tiek piebarotas, lai pēcāk to barus varētu notvert, taču visefektīvāk tas būtu izdarāms janvārī un februārī, kad dzīvniekiem nebūtu pieejama barība apkārtējā vidē, aģentūrai LETA pastāstīja Pierīgas Mednieku kluba pārstāvis Kaspars Šuikovskis.
Rīgas mežacūkas tiek piebarotas apkaimēs, kur tās koncentrējas un kur iespējams piebraukt ar transportlīdzekli, lai pēc notveršanas tās pārvestu. Ar laiku šajās apkaimēs sāks izvietot aplokus notveršanai. Šuikovskis gan uzsvēra, ka vasarā un rudenī dzīvniekiem ir veģetācijas periods, kad barība plaši pieejama, tādēļ laiks, kad dzīvniekus varēs piebarot efektīvāk un vieglāk notvert, ir ziemas sezona - janvāris un februāris.
Šuikovskis sacīja, ka mežacūku izvešana no pilsētas ir efektīvākais variants, un provizoriski visi dzīvnieki varētu tikt izvesti līdz janvārim vai februārim. Rītdien Pierīgas Mednieku klubs tikšoties ar Rīgas domes pārstāvjiem, lai pārrunātu plānotos darbus.
Mednieku kluba pārstāvis uzsvēra, ka darbs nav viegls kaut vai dzīvnieku svara dēļ. Pirmdien Mežciemā notvertā mežacūku ģimene kopumā svērusi apmēram tonnu.
Šuikovskis arī pauda bažas par mežacūku pielāgošanos savvaļai, skaidrojot, ka pirmdien, mežā izlaižot Mežciemā notverto mežacūku ģimenes baru, varēja novērot, ka dzīvniekiem pazudis savvaļas instinkts. "Normāli būtu, ka dzīvnieku izlaiž un pēc trīs sekundēm tu to vairs neredzi," sacīja Šuikovskis, norādot, ka Mežciema cūkas projām no cilvēkiem nesteidzās. Tas nākotnē varētu radīt problēmas iedzīvotājiem, kas mīt tuvumā Tīnūžu mežiem.
Uz Rīgu atpakaļ gan dzīvnieki no Tīnūžiem noteikti nemigrēs, jo apdzīvo kopumā 3000-4000 hektāru lielu platību.
Pretēju viedokli par mežacūku pielāgošanos savvaļas videi mežā aģentūrai LETA pauda Rīgas Zooloģiskā dārzā pārstāvis Māris Lielkalns, kurš sacīja, ka Rīgas pilsētā notvertajām mežacūkām nebūs grūtību pielāgoties videi Tīnūžos, bet sarežģījumu varētu radīt dzīvojamās teritorijas atrašana, jo mežacūku populācija Latvijā ir liela un Tīnūžu mežos jau iekārtojušies "vietējie bari", kuri "jauniņos" uzņems nelabprāt.
Lai arī mežacūkas ilgstoši dzīvojušas pilsētvides tuvumā, viņas neesot "aizgājušas tik tālu, lai nesaprastu, kāds ir parastais mežs", skaidroja Lielkalns. Viņš stāstīja, ka mežā dzīvnieki varēs atrast to pašu barību, ko pilsētā, vienīgais būšot mazāk pieejami sadzīves atkritumi, ko tās iecienījušas. Sarežģījumu varētu radīt teritoriju "iekarošana", jo vietējie bari konkurencē par platībām un ēdienu nelabprāt uzņemšot jaunpienācējus. Tomēr kaut kādu teritoriju Rīgas mežacūkas varētu atkarot, sacīja Lielkalns.
Jautāts, vai pie pilsētvides pieradušās cūkas nevarētu apdraudēt plēsēji, Lielkalns norādīja, ka mežacūkas dažu paaudžu laikā nevar pazaudēt pašaizsardzības instinktu, tādēļ satraukumam nav pamata.
Tāpat viņš norādīja, ka mežacūku ģimenes svarīgi nenošķirt, jo sivēni bez vecākiem aizies bojā.
Lielkalns piebalsoja Šuikovska teiktajam par iespējamām problēmām, apdraudot iedzīvotājus, kuri dzīvo Tīnūžu mežu tuvumā, jo mežacūkas pie cilvēka ir pieradušas un no viņa nebaidās.
Eksperti skaidroja, ka problēmas sakne ir mežacūku populācijas laicīga nenoregulēšana. Šādi Pierīgas mežos savairojies par daudz šo dzīvnieku un tie sākuši apdzīvot nesakoptās vietas pilsētā, piemēram, Ķīšezera apkaimi, kur viņām nav dabisko ienaidnieku, bet labvēlīga vide dzīvošanai.
Rīgā šonedēļ sākta mežacūku izķeršana un uz Tīnūžiem pārvesta pirmā mežacūku ģimene - divi rukši un 13 sivēni, kas pirmdien notverti Mežciemā.
Rīgas Medību koordinācijas komisija jau iepriekš vienojās, ka dzīvniekus ķers dzīvus un izvedīs uz Rīgas domei piederošiem mežiem Tīnūžos. Notveršanas darbus veiks Pierīgas Mednieku klubs. Dzīvniekus plānots arī iezīmēt ar krotāliju palīdzību, lai sekotu to pārvietošanās ģeogrāfijai.
Rīgas pašvaldībā lēš, ka minētie darbi varētu izmaksāt ap 4000 eiro, kas būs nepieciešami mednieku atlīdzībai un aprīkojuma iegādei.
Uz sarakstu
