Rīgā skolotāju streiks - vai skolotāji kļuvuši par absurdas sistēmas ķīlniekiem?
Ir pierādījies, ka esošais izglītības sistēmas finansēšanas modelis "nauda seko skolēnam" jeb, precīzāk sakot, "skolotāja alga seko skolēnam" – nedarbojas. Turklāt skolotāji cieš gan lielajās, gan mazajās skolās, ir pārliecināta partijas "No sirds Latvijai" priekšsēdētāja Inguna Sudraba.
Šobrīd spēkā esošajā Darba likumā noteikts, ka darba alga tiek izmaksāta par darba pienākumu veikšanu, un atrunāts ir arī tas, ka par papildu darbu darbiniekam pienākas piemaksa. Tajā pašā laikā šobrīd spēkā esošie Pedagogu darba samaksas noteikumi paredz plašu, pilnā apmērā neapmaksājamu darba pienākumu apjomu. Pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības sniegtās informācijas valsts pedagogiem par veikto darbu neapmaksā vidēji 18 stundu nedēļā – pārrēķinot naudas izteiksmē, valsts faktiski katru mēnesi skolotājam paliek parādā vairāk kā 300 eiro. Arī piemaksas nepienākas, jo (neapmaksātie) pienākumi taču iekļauti amata aprakstā. Vēl absurdāka situācija novērojama profesionālās interešu izglītības – mākslas, sporta un mūzikas skolu – pedagogu atalgojuma sistēmā. Atalgojums tiek maksāts tikai par kontaktstundu skaitu: gatavošanās stundām, konsultācijas, darbu labošana, un ārpusstundu aktivitātes acīmredzot par darbu netiek uzskatīts.
Šo gadu laikā ir arī pierādījies, ka finansēšanas modelis "nauda seko skolēnam" jeb, precīzāk sakot, "skolotāja alga seko skolēnam" – nedarbojas. Situācija ir dramatiska visās – gan lielajās, gan mazajās skolās. Mazajās skolās demogrāfiskās situācijas dēļ nav skolēnu, bet skolotāji drīkst mācīt tikai vienu vai divus mācību priekšmetus. Savukārt lielajās skolās ir jāstrādā ar skolēnu skaitu pat virs 30 skolēniem.
"Jā, šobrīd lielajās skolās ir iespējams saņemt lielāku atalgojumu, tomēr tad pedagogiem ir jāstrādā ar lielu pārslodzi, jo individuālais darbs un gatavošanās stundām, kā arī darbs pēc stundām apmaksas metodikā tiek novērtēts vienādi, neatkarīgi no skolēnu skaita," secina I. Sudraba.
Sistēma nedarbojas. Ko darīt?
Partijas "No sirds Latvijai" priekšsēdētāja atzīst, ka esošais finansēšanas modelis un algu tarifikācijas sistēma nenodrošina adekvātu, taisnīgu atalgojumu Latvijas skolotājiem. "Par motivējošu atalgojumu pat nav vērts sākt runāt! Šobrīd mūsu pedagogu darba alga, atšķirībā no citām profesijām, ir atkarīga no vairākiem mainīgajiem faktoriem – stundas likmes, skolnieku skaita skolā, no pieņemtā ārpusstundu darba apjoma (piemēram, vai attiecīgajā priekšmetā jālabo mājasdarbi)," I. Sudraba piebilst.
Problēmas sakne meklējama valsts attieksmē pret izglītību, pret pedagogu, pret bērniem. Pret valsts attīstību nākotnē. Ir nekavējoties jānodrošina pedagogiem pilns atalgojumu par padarīto darbu un jāveic pārdomātas, attīstību veicinošas pārmaiņas. Tautas kustības "No sirds Latvijai" Izglītības darba grupa, jau ir sākusi sistēmas "izvētīšanu", lai šobrīd neefektīvo modeli mainītu pret tādu, kas ilgtermiņā motivēs pedagogus un nodrošinās kvalitatīvu izglītību pedagogu "pakalpojuma" saņēmējiem – skolēniem.
Izvēle: rīkoties vai gaidīt sabrukumu?
Ingūna Sudraba: "Šobrīd jau redzami simptomi, kas kalpo par priekšvēstnesi tam, kas sekos tālāk – Latvijas uzņēmēji un organizāciju vadītāji ir skaidri pavēstījuši, ka jau šobrīd Latvijā akūti trūkst kvalificētas inteliģences un profesionāla darbaspēka. Zinātne ir uz izmiršanas sliekšņa. Vai māja, kas būvēta bez pamatiem, var stāvēt gadsimtiem? Diez vai! Līdzīgi arī sabiedrība bez izglītības neizbēgami degradējas, kas savukārt iezīmē jebkāda valsts un nācijas progresa galu."
Šodien labs sākums būtu politiskajā retorikā solītais – nodrošināt pedagogiem cilvēka cienīgu, pilnu atalgojumu par padarīto darbu. Atteikties no sistēmu graujošiem modeļiem un veikt pārdomātas, kompetentas un attīstību veicinošas pārmaiņas. Sākt ar sistēmas izvētīšanu un pārstrādi un tad, soli pa solim, mainīt neefektīvu modeli pret tādu, kas apmierina un motivē pedagogus un nodrošina kvalitatīvu izglītību pedagogu "pakalpojuma" saņēmējiem – skolēniem.
"Taču rīcība un sistēmas maiņa nepieciešama šodien, nevis pēc gada, diviem vai trīs, kad vairs nebūs kam uzticēt šo godpilno pienākumu – audzināt un izglītot mūsu valsts jauno paaudzi," saka I. Sudraba.
Uz sarakstu
