Septembra sākumā Rīgā norisināsies starptautisks mākslas projekts "Survival Kit"
4.-11.sepembrī jau otro gadu notiks starptautisks mākslas projekts SURVIVAL KIT (Izdzīvošanas komplekts), kurā mākslinieku darbos atspoguļosies viņu pārdomas, vērojumi, pieredze un ieteikumi par to, kā izdzīvot mūsdienu pasaulē, informē Agnese Lūse, Laikmetīgās mākslas centra pārstāve.
Pirmo reizi SURVIVAL KIT piedāvā arī īpašu filmu programmu ar desmit Berlīnes mākslinieku filmām un video darbiem. Deviņas starptautiski atzītas dažādu nacionalitāšu mākslinieces septembrī viesosies Rīgā papildinot filmu seansus ar lekcijām un diskusijām: somiete Laura Horelli (Laura Horelli), šveiciete Brigita Kustere (Brigitta Kuster), Somijas zviedriete Nina Lasila (Nina Lassila), franču un igauņu izcelsmes māksliniece Eleonora de Montiskjū (Eléonore de Montesquiou), serbiete Taņa Ostojiča (Tanja Ostojić), dāniete Gite Vilesena (Gitte Villesen) un vācietes Izabella Špenglere (Isabell Spengler), Angela Melitopulosa (Angela Melitopoulosa) un Megija Šneidere (Meggie Schneider).Filmas raksturo trīs pamattēmas: migrācija kā globāla izdzīvošanas stratēģija un ar to saistītās integrācijas problēmas, situācija bijušajās komunisma zemēs un iekšējais spēks, ticība un fantāzija kā palīgs grūtos brīžos.
Migrācija labākas dzīves meklējumos vai kā glābiņš no militāriem konfliktiem dzimtenē ir globāla parādība, tomēr katram reģionam ir atšķirīgas iezīmes. Kamēr Latviju satrauc augstā emigrācija, Vācija cīnās ar nelegālo imigrāciju. Šai problēmai pievērsušās vairākas Berlīnes mākslinieces. Taņa Ostojiča (Bez papīriem, 2004) un Brigita Kustere (Nekas nav tāds kā dzīve, bet dzīve pati nav nekas, 2003) iepazīstina ar nelegālo imigrantu dzīvi Vācijas deportācijas cietumos un patvēruma meklētāju nometnēs, Laura Horelli (Paskaidrojošas detaļas, 2009) ir lieciniece kritiskam brīdim kādas serbu imigrantes dzīvē Lasvegasā, kad viņa tikko pazaudējusi darbu.
Savukārt, Rīgā dzimušais vācu režisors Roza fon Praunheims savā šīgada Berlīnes filmu festivālā izrādītajā dokumentālajā filmā Ņujorkas atmiņas (2010) apciemo vācietes, kas jau kopš 80.gadiem dzīvo Ņujorkā. Lai gan viņas nākušas no labklājības valsts Vācijas, tomēr arī viņu dzīvesstāsti pārsteidz ar skarbo izdzīvošanas skolu. Gluži atšķirīgi savas grieķu ģimenes migrācijas pieredzi video darbā pārvērtusi Angela Melitopulosa (Aizejošā drāma, 1999). Atmiņas, kas līdz viņai - trešās paaudzes imigrantei - nonākušas vien fragmentāru leģendu veidā, Angela iztulko hipnotiskā skaņas un vizuālā mozaīkā.
Papildus filmām Taņa Ostojiča aicina skatītājus uz lekciju "Šķērsojot robežas: dažādu māksliniecisku stratēģiju radīšana" (6.9.pl. 16:30, ES māja), kurā viņa iepazīstinās ar drosmīgajiem, pašas dzīvesstāstā balstītajiem mākslas projektiem. Būdama serbiete, kas vēlas dzīvot un strādāt Eiropas Savienībā, Taņa pieredzējusi gan nelegālu robežu šķērsošanu, gan stundām ilgas rindas pēc vīzām, gan aprēķina laulības un viņas pieredze, dokumentēta un pārtapusi video darbos, izstādēs un performancēs, tagad skatāma biennālēs un izstāžu zālēs dažādās pasaules malās.
Gite Vilesena un Izabella Špenglere pievēršas cilvēka iekšējai, garīgai izdzīvošanai. Gite darbā Es visu nokārtošu. Šī būs visu laiku labākā filma (2010) intervē kādas gambiešu ģimenes sievietes, kuras dzīves likstas pārvar pateicoties saviem džudžū – īpašiem talismaniem , un sargājošiem dēmoniem, kas spēj darīt brīnumus.
Izabellas filmas būs skatāmas vairākos atkārtojumos Baltajā naktī (4.9. Dirty Deal Cafe) un viņas darbu utopiskie, fantastiskie tēli - futūristiski tērptas būtnes pilsētvidē, nāras, taro kāršu licēja Leila, mūmijas un citi - tāpat saistīti ar izdzīvošanu, šajā gadījumā - ar izdzīvošanu Holivudā! Par to, kā tie radušies un kā ierobežojumi veicina radošo domāšanu, Izabella stāstīs lekcijā "Izdzīvot Holivudā" (5.9. pl. 19:30 Kino Rīga), kuru papildinās ar savu darbu fragmentiem.
Eleonora de Montiskjū (Krenholma, Metāls, Naine - Sieviete, 2009), Megija Šneidere (Mūsu gods un slava, 2009) un Taņa Ostojiča (Belgradas Hroniku atvērtā studija: Gazelas apmetne, 2006) piedāvā savu vērojumu par situāciju bijušajās komunisma zemēs - Igaunijā, Ukrainā un Serbijā. Nostaļģija, apjukums jaunā kapitālisma priekšā, pāreja rūpniecībā no tehnokrātijas uz brendu radīšanu, atsevišķu iedzīvotāju grupu marginalizācija ir uzkrītošākie iespaidi. Ja vaicātu latviešiem par šī brīža situāciju, tad viņu atbildēs noteikti tiktu pieminēta krīze. Droši vien līdzīgi būtu Islandē, bet 2008.gadā, īsi pirms finansu krīzes sākuma, islandieši par krīzi vēl nedomāja. Somijas māksliniece Nina Lasila toreiz jautāja islandiešiem par viņu nākotnes izredzēm (Kritisks Islandes varas struktūru apskats, 2009) un atbildes šodien šķiet pārsteidzošas.
Pēc filmu seansiem iecerētas tikšanās un diskusijas ar filmu autorēm, kuru vidū ir gan Venēcijas biennāles, gan laikmetīgās mākslas biennāles Manifesta un Berlīnes filmu festivāla dalībnieces, gan mākslas augstskolu pasniedzējas un filmu programmu kuratores!
Uz sarakstu
