Trešdien Lielajā ģildē notiks LNSO koncerts veltīts Marģera Zariņa 100.gadadienai
Atzīmējot kolorītā latviešu komponista un rakstnieka - Marģera Zariņa (1910-1993) dzimšanas 100.gadadienu, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris aicina uz multimediālu koncertu "Zarģerim 100 - Kino mūzika" 3.novembrī plkst.19.00, Lielajā Ģildē.
Komponistam veltītais koncerts būs unikāls, jo pirmajā daļā būs dzirdami divu Marģera Zariņa simfonisko skaņdarbu pasaules pirmatskaņojumi - "Rīgas Vagonu fabrika" un "Dzintari. Bērnu rotaļas pludmalē", kā arī ekspresīvais Concerto grosso. Savukārt koncerta otrajā daļā klausītājiem tiks piedāvāti komponista radītās mūzikas fragmenti no populārām latviešu filmām - "Ceplis", "Vārnu ielas republika", "Purva bridējs", "Liktenim spītējot", "Motociklu vasara", "Nāves ēnā", "Nauris", "Kā gulbji balti padebeši iet" un "Pie bagātās kundzes". Koncertā apmeklētāji varēs ne vien klausīties Maestro skaņdarbus LNSO izpildījumā, bet arī skatīties filmu fragmentus uz ekrāna.Koncerta diriģents - Andris Vecumnieks, solisti - Agnese Egliņa (klavieres) un Elīna Bērtiņa (klavesīns).
Zarģeris Mariņš - tā Maestro sevi ironiski mīlēja saukt.
Muzikologs Orests Silabriedis Marģeri Zariņu raksturojis šādiem vārdiem: "Viņam spēle bija radošās dzīves pamatnoteikums, viņu var saukt par azartisku stila hameleonu. Dzejnieka Andra Bergmaņa viegli skandalozajos memuāros Marģeris Zariņš sēž "Skapī", bauda konjaku un labvēlīgi, tomēr it kā no malas vēro dzīves skurbuma pārņemtos alkainos bohēmiešus. Caur to autonoma un pašapzinīga uzreiz liekas Zariņa leģendārā tauriņkaklasaite. Varētu domāt - spēļu apnicis, viņš reiz taču izsīks. Bet nē - šī bezgala talantīgā komponista un rakstnieka izvēlētais dzīves pārradīšanas modelis izskatās mūžīgs. Atsaucoties uz meistara paša doto definīciju, mūzika viņam bija sieva, un literatūra - mīļākā. Cik opusu, tik mīklu uzdevis Marģeris Zariņš gan mūzikas vēsturniekiem, gan literatūrpētniekiem."
Marģeris Zariņš iegājis vēsturē ne tikai kā simfoniskās, bet arī kā izcils kino mūzikas radītājs. Viņa komponētā mūzika dzirdama astoņpadsmit filmās. Tieši tāpēc atceres koncertā liela uzmanība tiks pievērsta tieši šim viņa daiļrades žanram.
Marģeris Zariņš bija ideāls filmu komponists, jo viņam ļoti patika būt izmēģinātājam: ne velti Zariņu varam uzskatīt par vienu no pirmajiem izteiktajiem postmodernistiem gan mūzikā, gan literatūrā. Zariņa mūzika burtiski ņudz no atsaucēm uz baroka vai klasicisma mūziku, viņš ir spožs žanru un stilu jaucējs, labi prot raksturot vidi, dot noskaņu, ir spilgti tēlains, un, kaut arī Zariņu nevar saukt par dzimušu melodiķi (atšķirībā no, piemēram, Raimonda Paula vai Ivara Vīgnera), tomēr dažs labs viņa radīts motīvs ilgi skan ausīs arī pēc filmas noskatīšanās.
Komponista Marģera Zariņa simtgadei veltītais koncerts Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, diriģenta Andra Vecumnieka, pianistes Agneses Egliņas un klavesīnistes Elīnas Bērtiņas izpildījumā notiks šī gada 3.novembrī plkst.19.00 Lielajā Ģildē.
Uz sarakstu
