VBTAI norāda, ka Rīgas bāriņtiesā būtu jāuzlabo iekšējā organizācija
Kā ziņots, no 100 pārbaudītajām lietām tikai atsevišķās nav bijuši pārkāpumi. Katrs bāriņtiesas uzmanības lokā nonākušais bērns jāapmeklē vismaz reizi gadā, bet Rīgā esot bērni, kuri apsekoti tikai reizi trijos gados. Turklāt, pieņemot bērniem būtiskus lēmumus, ne vienmēr tiekot uzklausīti paši bērni.
Gluščenko aģentūrai LETA pastāstīja, ka bāriņtiesa arī nereti operatīvi nav reaģējusi, saņemot informāciju, ka bērns viņa dzīvesvietā varētu būt pakļauts vardarbībai, nesaņem veselības aprūpi vai ir kā citādi apdraudēts. "Šādos gadījumos ir nekavējoties jārīkojas, bet ne vienmēr šīs pārbaudes bijušas operatīvas," skaidro Gluščenko.
Viņa arī uzsver, ka bieži bāriņtiesas darbinieku pārbaudes ir neorganizētas. "Ir gadījumi, kad bāriņtiesa bijusi bērnunamā, bet ar bērnu nav sanācis parunāt, jo viņš ir skolā vai viesprogrammā. Darbības jāsaplāno tā, lai varētu pārliecināties par bērna aprūpi. Ja zināms, ka kādā bērnunamā 20 bērni ir viesprogrammā - kādēļ šajā laikā braukt?" skaidro VBTAI pārstāve.
Gluščenko arī minēja novēlotu bāriņtiesas darbinieku vēršanos tiesā gadījumos, kad aizgādnības tiesības nav atjaunojamas.
Kā teikts pārbaudes rezultātos, inspekcija konstatējusi, ka, piemēram, ilgstošā laika periodā - līdz pusotram mēnesim - no informācijas par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem saņemšanas brīža bāriņtiesa neveic nekādas darbības, lai pārliecinātos par situāciju ģimenē un iegūtu ziņas, kas nepieciešamas, lai izvērtētu bērna tiesību ievērošanas likumību vai izlemtu bāriņtiesas kompetencē esošos jautājumus.
Rezultātos teikts, ka netiek pieprasīta informācija no valsts un pašvaldības iestādēm, netiek veikta bērna dzīves apstākļu pārbaude, netiek veiktas pārrunas ar bērnu un vecākiem par aizgādības tiesību īstenošanu, kā rezultātā bērna faktiskā situācija ģimenē netiek noskaidrota un tādējādi, iespējams, būtiski tiek kavēta nepieciešamās palīdzības un atbalsta sniegšana bērnam un bērns turpina atrasties viņa veselībai, dzīvībai un turpmākai attīstībai nepiemērotos apstākļos un cieš no nepilnvērtīgas aprūpes, pamešanas novārtā vai jebkāda cita veida vardarbības.
Tāpat konstatēts, ka vairākās lietās jautājums par iespējamo aizgādības tiesību pārtraukšanu risināts nesamērīgi ilgā laika periodā. Piemēram, lēmums par aizgādības tiesību pārtraukšanu pieņemts deviņus mēnešus pēc tam, kad saņemta informācija par, iespējams, bērna interesēm un vajadzībām neatbilstošu aprūpi vecāku ģimenē. Inspekcija norāda, ka ir gadījumi, ka tas prasījis arī ilgāku laiku.
Konstatēts arī, ka vairākos gadījumos jautājumu par pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu bāriņtiesa risinājusi, neievērojot normatīvajā aktā noteikto termiņu un bērna interesēm neatbilstoši ilgā laika periodā, piemēram, četrus piecus gadus un ilgāk.
Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniece Inese Ērgle aģentūrai LETA pastāstīja, ka bāriņtiesā ir saņemts VBTAI akts, kurā minēti konstatētie pārkāpumi un noteikti arī veicamie uzlabojumi. Pašreiz bāriņtiesas darbinieki tos rūpīgi izvērtē un līdz 30.jūnijam sniegs paskaidrojumus VBTAI.
Dokumentā minēti tādi pārkāpumi kā neuzklausīts bērna viedoklis apsekošanas laikā, tomēr Ērgle uzsver, ka katram norādītajam pārkāpumam ir pamatojums, piemēram, atsevišķos gadījumos apsekošanas laikā bērns nav bijis dzīvesvietā, bet skolā. Tāpat aktā norādīts uz tehniska rakstura nepilnībām - kavētiem termiņiem dokumentu sagatavošanā vai, piemēram, kavēta prasības iesniegšana tiesā par aizgādnības tiesību pārtraukšanu.
Ērgle atzīst, ka ir jūtams kvalificētu cilvēkresursu trūkums iestādē. Viņa skaidro, ka pašreiz bāriņtiesā darbojas 45 bāriņtiesas locekļi, un ir ļoti daudz lietu, kas izskatāmas mēneša laikā. "Cilvēkresursu palielinājums varētu veicināt nekļūdīgāku, ātrāku darbu," atzīst bāriņtiesas vadītāja vietniece. Viņa norāda, ka ar pašreizējo darbinieku skaitu ir problemātiska bērnu apsekošana pat reizi gadā, lai arī darbinieki labprāt to darītu biežāk.
Skaidrojot iemeslus cilvēku trūkumam, Ērgle norāda, ka pēdējā laikā daudzas darbinieces devušās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Tāpat viņa skaidro, ka darba intervijās reti sastopami darbinieki ar nepieciešamo kvalifikāciju, - trūkstot speciālistu, ko pieņemt darbā. Savukārt jaunie darbinieki pēc darba pārbaudes laika beigām nereti nolemj darba attiecības neturpināt, jo darbs nav viegls un ir ļoti atbildīgs. "Jau ilgstoši nespējam aizpildīt visas vakances," skaidro Ērgle.
VBTAI pārstāve skaidroja, ka pēc pārbaudēs konstatētā drīzāk secināms, ka būtiski ir jāuzlabo iekšējā darba organizācija. Viņa gan nenoliedza, ka Rīgas bāriņtiesa ir lielākā Latvijā ar lielāko bērnu un lietu skaitu, tādēļ darbs salīdzinoši ir sarežģītāks.
VBTAI šādas pārbaudes veic reizi divos trijos gados visās 142 Latvijas bāriņtiesās. Par pārbaudēs konstatētajām nepilnībām Rīgas bāriņtiesā inspekcija informējusi arī Rīgas domi.
Uz sarakstu
