Ziņas & Raksti

Pasaulē ir tik daudz dažādu valstu, un tikpat dažādas un daudzveidīgas ir to virtuves un ēdiena pagatavošanas nianses. Tā kā mūsdienās ceļošana starp dažādām valstīm vairs nav problēma, cilvēki ir nogaršojuši dažādas starptautiskās delikateses, ko dažkārt rodas vēlme nogaršot arī pašu mājās. Raksta turpinājumā par piecām vietām Rīgā, kur baudīt autentisku pasaules tautu ēdienu no piecām pasaulē populārākajām virtuvēm.

Valmieras novada Dikļos, tieši iepretī Dikļu pils vārtiem atrodas Vika Pasaku parks, kura viesiem tiek sniegta iespēja iziet interesantu pastaigu taku un satikt iemīļotos divdesmit astoņus Vika pasaku varoņus. Te mīt gan Ness un Nessija, gan Rūņu Dūķītis, gan Tīdžerēns Ņuks un citi tēli. Šeit bērnus sagaida arī Sarežģītais zvirbulēns, kas savulaik ticis iemūžināts animācijas filmiņā.

Inčukalna pagasta Krustiņos – netālu no Vidzemes šosejas un kādreiz tik populārās ēdināšanas vietas “Sēnīte” – atrodas visai neparasta vieta, proti, bonsai parks, kas ir vienīgais tāds Latvijā. Bonsai dārza īpašnieki un dibinātāji ir Inga un Valdis Valteri, kuri pirmos miniatūros bonsai kociņus iegādājušies jau 2006. gadā. Bonsai parku var apskatīt jebkurš interesents, bet tikai ar iepriekšēju pieteikšanos.

Par “Stūra māju” jeb VDK ēku tiek dēvēts 1911. gadā celtais nams Rīgā, Brīvības ielas un Stabu ielas krustojumā, kur PSRS okupācijas laikā atradās Valsts drošības komiteja. 2014. gadā šajā namā tika izvietota ar čekas vēsturi saistīta ekspozīcija, ēka tika atvērta publiskai apskatei, kā arī ekskursijām pa cietuma kamerām, kabinetiem un citām telpām.

Lai arī cik tas neparasti nebūtu, Rīgas pašu vecāko baznīcu – Svētā Pētera, Doma, Svētā Jāņa un Svētā Jēkaba – smailes nerotā krusti, bet gan gaiļi. Gaiļa kā simbola izcelsmei ir daudz un dažādu senu versiju, tomēr populārākā vēsta, ka gailis ir jaunas dienas simbols, kas pavēsta par rīta atnākšanu un gaismas uzvaru pār tumsu.

Sadarbībā ar mākslas centru "Totaldobže" un konkursā atlasītiem 16 māksliniekiem 26. augustā Rīgā notiks jau trešās pilsētvides ielu mākslas sacensības "Street Art Slam", kuru ietvaros astoņu stundu laikā taps urbānā galerija, māksliniekiem vienlaikus radot mākslas darbus uz 70 metrus garas mūra sētas, kas izvietota gar bijušās Vidzemes maiznīcas teritoriju Ropažu ielā 16. Nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija" ar šāda pilsētvides objekta izveidi pakāpeniski uzsāks visas līdz šim degradētās teritorijas sakārtošanu.

Ķeipenes muiža reiz atradusies tagadējā Ķeipenes pagasta (Ogres novads) teritorijā, un pirmās ziņas par to rodamas jau 15. gadsimta vidū, kad šo apkaimi savā īpašumā no Rīgas domkapitula ieguvis prūšu kanoniķis Kaipens. Pastāv leģenda, ka no 18. gadsimtā celtās muižas pils reiz esot vedusi pazemes eja uz piecus kilometrus tālāk esošo Madlienas baznīcu.

Laikā, kad ierasti svinam Rīgas dzimšanas dienu, šogad no 19. līdz 22. augustam notiks vairākas sporta aktivitātes, kas kļuvušas par jauku un gaidītu tradīciju – diennakts basketbola turnīrs “Krastu mačs”, airēšanas svētki “Nāc, un airē!”, pasaules kausa posms jāšanas sportā “World cup Rīga 2021”, starptautiskais pludmales sēdvolejbola turnīrs “Rīga Beach Sitting Volley Cup 2021”, pasaules čempionāts vindsērfingā “Racebord” un citas sporta norises. Līdztekus tām Rīgā risināsies 41. starptautisko Hanzas dienu kultūras un mākslas programma.

“Dauderu” nams, kurā iekārtota Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa Sarkandaugavā, celts jau 1989. gadā, un tajā apskatāma atjaunota ekspozīcija. Viesojoties muzejā, nama telpu, dārza un apkārtējās teritorijas vēstures izziņai palīdzēs gan digitāla aplikācija, gan citi multimediji, kā arī telpās aplūkojama muzejam savulaik novēlētā Gaida Graudiņa kolekcija. Kopš 2010. gada Latvijas Kultūras muzejs „Dauderi” atrodas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja paspārnē.

Smiltenes novada Raunā atrodas Raunas pils, kuras būvdarbi sākās jau 1262. gadā – pēc pirmā Rīgas arhibīskapa rīkojuma – un kura bija viena no arhibīskapa galvenajām uzturēšanās vietām ziemas sezonā. Tiek uzskatīts, ka Raunas pils reiz ir bijusi viena no stiprākajām Vidzemes pilīm, savukārt mūsdienās tās ir vienas no apjomīgākajām un labāk saglabātajām pilsdrupām Latvijā.