Kategorijas 
Ziņas & Raksti
Livonijas ordeņa Siguldas pils – vieta, kur izjust Viduslaiku auru
Livonijas ordeņa Siguldas pils jeb Siguldas viduslaiku pils būvēta Zobenbrāļu ordeņa mestra Venno laikā no 1207. līdz 1209. gadam, un atrodas Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā. Sākotnēji tā bijusi kastelas tipa cietoksnis ar kapelu, taču vēlāk pārbūvēta par konventa tipa celtni. Ziemeļu kara laikā pils tika nopostīta un vairs netika atjaunota. Šobrīd senajās pilsdrupās ir iekārtota brīvdabas estrāde.
Unikālā Dziļezera-Riebezera dabas taka starp diviem ezeriem
Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā atrodas kāda visnotaļ interesanta un unikāla dabas taka, kas izved tieši starp diviem blakus esošiem ezeriem – Dziļezeru un Riebezeru. Dabas takā ir labiekārtotas atpūtas vietas, savukārt Dziļezera tālākajā galā atrodas kāda sena svētvieta.
Limbažu pils – viena no senākajām Latvijas fortifikācijas aizsardzības būvēm
Limbažu viduslaiku pils reiz bijusi viena no Rīgas arhibīskapu rezidences vietām 14.-16. gadsimtā, no kuras līdz mūsdienām saglabājusies dienvidu korpusa ārējā siena; pils tiek uzskatīta par vienu no senākajām Latvijas fortifikācijas aizsardzības būvēm. Limbažu viduslaiku pils ir Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, kā arī vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.
Senais nocietinājums Lielās Juglas labajā krastā – Ropažu pilsdrupas
Ropažu viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ropažos pie Lielās Juglas upes uz senā kara ceļa, kas Salaspili savienoja ar Siguldas pili. Ropažu pils celta vietā, kur kādreiz bijis seno līvu pilskalns ap 1320. – 1322. gadu, laikā, kad saasinājās Rīgas pilsētas, arhibīskapa un ordeņa attiecības. Līdz mūsdienām no pils saglabājušās vienīgi drupas.
Kurp doties vērot lapkriti: 5 pastaigu takas krāšņam rudenim
Ir iestājies rudens, un jau pēc dažām nedēļām būs klāt arī viens no skaistākajiem brīžiem gadā – Zelta rudens un lapkritis. Kur gan vēl to vislabāk izbaudīt, ja ne dodoties dabā un izstaigājot kādu no daudzajām pastaigu takām? Lai arī koku lapas jau sākušas krāsoties, der atcerēties, ka viskrāšņākie skati būs vērojami pēc pirmajām salnām.
5 vietas Rīgā, kur baudīt autentisku pasaules tautu virtuvi
Pasaulē ir tik daudz dažādu valstu, un tikpat dažādas un daudzveidīgas ir to virtuves un ēdiena pagatavošanas nianses. Tā kā mūsdienās ceļošana starp dažādām valstīm vairs nav problēma, cilvēki ir nogaršojuši dažādas starptautiskās delikateses, ko dažkārt rodas vēlme nogaršot arī pašu mājās. Raksta turpinājumā par piecām vietām Rīgā, kur baudīt autentisku pasaules tautu ēdienu no piecām pasaulē populārākajām virtuvēm.
Satiec iemīļotos pasaku tēlus Vika pasaku parkā
Valmieras novada Dikļos, tieši iepretī Dikļu pils vārtiem atrodas Vika Pasaku parks, kura viesiem tiek sniegta iespēja iziet interesantu pastaigu taku un satikt iemīļotos divdesmit astoņus Vika pasaku varoņus. Te mīt gan Ness un Nessija, gan Rūņu Dūķītis, gan Tīdžerēns Ņuks un citi tēli. Šeit bērnus sagaida arī Sarežģītais zvirbulēns, kas savulaik ticis iemūžināts animācijas filmiņā.
Bonsai kopšanas māksla un nesteidzīga atpūta tepat Latvijā – Bonsai parkā Inčukalnā
Inčukalna pagasta Krustiņos – netālu no Vidzemes šosejas un kādreiz tik populārās ēdināšanas vietas “Sēnīte” – atrodas visai neparasta vieta, proti, bonsai parks, kas ir vienīgais tāds Latvijā. Bonsai dārza īpašnieki un dibinātāji ir Inga un Valdis Valteri, kuri pirmos miniatūros bonsai kociņus iegādājušies jau 2006. gadā. Bonsai parku var apskatīt jebkurš interesents, bet tikai ar iepriekšēju pieteikšanos.
Stūra māja – iepazīsti čekas vēsturi Latvijā
Par “Stūra māju” jeb VDK ēku tiek dēvēts 1911. gadā celtais nams Rīgā, Brīvības ielas un Stabu ielas krustojumā, kur PSRS okupācijas laikā atradās Valsts drošības komiteja. 2014. gadā šajā namā tika izvietota ar čekas vēsturi saistīta ekspozīcija, ēka tika atvērta publiskai apskatei, kā arī ekskursijām pa cietuma kamerām, kabinetiem un citām telpām.
Kā uz vecāko Rīgas baznīcu smailēm nokļuvuši gaiļi?
Lai arī cik tas neparasti nebūtu, Rīgas pašu vecāko baznīcu – Svētā Pētera, Doma, Svētā Jāņa un Svētā Jēkaba – smailes nerotā krusti, bet gan gaiļi. Gaiļa kā simbola izcelsmei ir daudz un dažādu senu versiju, tomēr populārākā vēsta, ka gailis ir jaunas dienas simbols, kas pavēsta par rīta atnākšanu un gaismas uzvaru pār tumsu.