Ziņas & Raksti

Sadarbībā ar mākslas centru "Totaldobže" un konkursā atlasītiem 16 māksliniekiem 26. augustā Rīgā notiks jau trešās pilsētvides ielu mākslas sacensības "Street Art Slam", kuru ietvaros astoņu stundu laikā taps urbānā galerija, māksliniekiem vienlaikus radot mākslas darbus uz 70 metrus garas mūra sētas, kas izvietota gar bijušās Vidzemes maiznīcas teritoriju Ropažu ielā 16. Nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija" ar šāda pilsētvides objekta izveidi pakāpeniski uzsāks visas līdz šim degradētās teritorijas sakārtošanu.

Ķeipenes muiža reiz atradusies tagadējā Ķeipenes pagasta (Ogres novads) teritorijā, un pirmās ziņas par to rodamas jau 15. gadsimta vidū, kad šo apkaimi savā īpašumā no Rīgas domkapitula ieguvis prūšu kanoniķis Kaipens. Pastāv leģenda, ka no 18. gadsimtā celtās muižas pils reiz esot vedusi pazemes eja uz piecus kilometrus tālāk esošo Madlienas baznīcu.

Laikā, kad ierasti svinam Rīgas dzimšanas dienu, šogad no 19. līdz 22. augustam notiks vairākas sporta aktivitātes, kas kļuvušas par jauku un gaidītu tradīciju – diennakts basketbola turnīrs “Krastu mačs”, airēšanas svētki “Nāc, un airē!”, pasaules kausa posms jāšanas sportā “World cup Rīga 2021”, starptautiskais pludmales sēdvolejbola turnīrs “Rīga Beach Sitting Volley Cup 2021”, pasaules čempionāts vindsērfingā “Racebord” un citas sporta norises. Līdztekus tām Rīgā risināsies 41. starptautisko Hanzas dienu kultūras un mākslas programma.

“Dauderu” nams, kurā iekārtota Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa Sarkandaugavā, celts jau 1989. gadā, un tajā apskatāma atjaunota ekspozīcija. Viesojoties muzejā, nama telpu, dārza un apkārtējās teritorijas vēstures izziņai palīdzēs gan digitāla aplikācija, gan citi multimediji, kā arī telpās aplūkojama muzejam savulaik novēlētā Gaida Graudiņa kolekcija. Kopš 2010. gada Latvijas Kultūras muzejs „Dauderi” atrodas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja paspārnē.

Smiltenes novada Raunā atrodas Raunas pils, kuras būvdarbi sākās jau 1262. gadā – pēc pirmā Rīgas arhibīskapa rīkojuma – un kura bija viena no arhibīskapa galvenajām uzturēšanās vietām ziemas sezonā. Tiek uzskatīts, ka Raunas pils reiz ir bijusi viena no stiprākajām Vidzemes pilīm, savukārt mūsdienās tās ir vienas no apjomīgākajām un labāk saglabātajām pilsdrupām Latvijā.

Maskavas un Turgeņeva stūrī tapusi “Pilsētas Kabata” – pop-up skvērs, kas augs, pārveidosies, pilnveidosies līdz vasaras beigām un kalpos kā platforma dažādiem pasākumiem, taču pēc tam tā modulārās daļas ieņems citas Maskačkas vietas, kas ļoti alkst publisko zonu labiekārtojumu.

Siguldas novada Mālpils pagasta Bukās atrodas kāda muiža, kuras pirmsākumi meklējami jau 16. gadsimtā, kad tā bija pazīstama ar vairākiem vārdiem: Hardemois, Bockenhof, Süddenbach, kas tika lietoti vēl 20. gadsimta 20. gados. Mūsdienās īpašums tiek saukts par Bukas (Buku) muižu, savu nosaukumu aizgūstot no tā ilggadējo īpašnieku baronu fon Boku dzimtas vārda. Buku muiža ir privātīpašums un Valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Laikā, kad svinam Rīgas dzimšanas dienu, šogad no 19. līdz 22. augustam, risināsies 41. starptautiskās Hanzas dienas, un Rīga savu vēsturisko piederību Hanzas savienībai atzīmēs ar mākslas un kultūras programmu “Kuģot gadsimtos”. Ikviens interesents varēs apmeklēt Hanzas tirgu, doties pastaigu maršrutos, iesaistīties virtuālā jauniešu programmā, vērot muzikālus notikumus, vides instalācijas un izstādes.

Smiltenes novada Bilskas pagasta Mēros atrodas Mēru muiža, kur vēl arvien slejas iespaidīgā muižas pils, kas ir celta 1905. gadā – romantiska eklektisma stilā ar tornīšiem, kuri tai piedod senlaicīgu izskatu. 1926. gada vasarā muiža tika pārbūvēta skolas vajadzībām un šobrīd vairs nedarbojas. Muižas apkārtnes ainaviskumu papildina ap to izveidotais parks, kura teritorijā aug viens no lielākajiem dižozoliem Latvijā, bet pēc vainaga lieluma – lielākais Baltijā.

2013. gadā rekonstruētā Ziemeļblāzmas kultūras pils, kas atrodas Vecmīlgrāvī, Rīgā ir gan kultūrvēsturiska vērtība, gan unikāls jūgendstila laikmeta arhitektūras mantojums. Latvijā pirmā dzelzsbetona būve tika atklāta 1913. gada 1. septembrī, un projekta finansētājs bija rūpnieks un mecenāts Augusts Dombrovskis. Elpu aizraujošs skats uz Rīgu un Rīgas jūras līci vērojams no jaunizveidotā 35 metru augstā skatu torņa.