Aptauja: ģimenes budžetu jāpārvalda ar kopīgu "maciņu"
Šī gada 1.jūnijā "Bērnu Eiropas karnevāla" ietvaros Rīgā, Vērmanes dārzā DNB banka veica aptauju vecākiem par naudas līdzekļu lietošanas paradumiem. Salīdzinot aptaujāto viedokļus, kā ģimenēm visoptimālāk pārvaldīt savu budžetu, trešdaļa jeb 33% respondentu atzina, ka vislabākais variants būtu kopīgs "maciņš" abiem – kartes un internetbankas pieejas ir zināmas abiem. Šādu izvēli visbiežāk atbalsta gados jauni respondenti vecuma grupā no 20 līdz 30 gadiem.
Nedaudz mazāk vai 28% aptaujāto uzskata, ka viņiem piemērotākais veids ģimenes izdevumu pārvaldīšanai ir trīs "maciņu" ieviešana jeb atsevišķa nauda katram saviem tēriņiem un kopīga nauda maksājumiem. Savukārt piektā daļa uzskata, ka katram pašam jābūt sava "maciņa" turētājam. 16% aptaujāto norādīja, ka "maciņa" turētājam ģimenē jābūt tikai vienam ģimenes loceklim, bet 1% gadījumu respondenti norādīja citus līdzekļu pārvaldīšanas veidus.
"Ģimenēm ir dažādi naudas pārvaldības modeļi, kas mainās atkarībā no brīvā laika, mobilitātes, cilvēku personiskajām īpašībām un citiem objektīviem un subjektīviem faktoriem. Tādi cilvēku rīcības ieradumi kā skaidrā nauda vai paroļu došana otram nes sev līdzi papildu riskus, kas labākajā gadījumā var beigties ar pārpratumiem partneru starpā. Tāpēc varam novērtēt, ka DNB katrai ģimenei ar savu naudas pārvaldīšanas pieeju var piedāvāt atbilstošus risinājumus, kas ļauj saglabāt klientiem svarīgās lietas, bet novērš dažādus riskus. Piemēram, ja viens no ģimenes ir aizņemts un visi ikdienas pirkumi un rēķinu apmaksas ir uzticētas otram dzīvesbiedram, tad katru mēnesi, izņemot naudu no bankomāta un visu atdodot, pastāv risks, ka tā var pazust vai to var nozagt. Tāpēc vienkāršs risinājums ir izgatavot papildus karti, kas otram dzīvesbiedram konkrēta limita apmērā ļauj veikt pirkumus no abām algām," skaidro DNB bankas "Ģimenes programmas" vadītājs Dzintars Līnis.
Mūsdienās elektroniskie norēķini un maksājumu kartes jau ir kļuvušas par ikdienas sastāvdaļu, tāpēc arī arvien vairāk vecāku ir gatavi savas atvases apmācīt lietot maksājumu karti agrākā vecumā. Arī aptauja atklāj šo tendenci, ka daļa vecāku ir gatavi apmācīt savas atvases agrīnā vecumā - sākumskolēniem jeb 7 līdz 10 gadus veciem bērniem maksājuma karti par piemērotu norēķināšanās un naudas uzglabāšanas līdzekli atzina 14% vecāku. Savukārt 41% aptaujāto uzskatīja, ka savu maksājumu karti bērns varētu sākt izmantot 11 līdz 15 gadu vecumā, bet 45% vecāku pauda atbalstu, ka atvases to var sākt lietot 16 līdz 18 gadu vecumā.
"Šajā aptaujā un arī citā socioloģiskajā pētījumā, ko sadarbībā ar pētījumu centru "SKDS" veicām pagājušajā gadā, esam noskaidrojuši, ka vecāki vēlas palielināt drošības garantijas par bērniem uzticētajiem naudas līdzekļiem, kā arī gūt maksimāli vispusīgu pārskatu par bērna tēriņiem. Tāpēc vecāki augstu vērtē iespēju bērniem pašiem palēnām praksē apgūt elektronisko norēķinu pamatprincipus, ko sniedz savas maksājumu kartes un internetbankas lietošana," norāda DNB bankas "Ģimenes programmas" vadītājs Dzintars Līnis, uzsverot, ka, tā kā tieši pamatskolas laikā vecāki bērniem sāk uzticēt rīkoties ar naudas līdzekļiem, pašlaik bankas norēķinu kartes tiek izsniegtas arī šī vecuma grupas bērniem.
Kā atklāja vecāku aptauja, 40% respondentu uzskata, ka savs konts un maksājumu karte bērnam ir laba iespēja kļūt patstāvīgam un iemācīties rīkoties ar savu naudu. Teju trešā daļa aptaujāto atzina, ka bērnam naudas uzglabāšana savā kontā ir drošāka nekā skaidrās naudas pārnēsāšana, bet 16% vecāku atzina, ka tā ir mūsdienīga alternatīva krājkasītei. Tikpat daudz vecāku atzīmēja, ka maksājumu karte bērniem ļauj ērti un ātri papildināt bērna kabatas naudu.
Aptauja parādīja tendenci, ka gados jaunāki vecāki saviem bērniem uzticētu rīkoties ar saviem naudas līdzekļiem agrākā vecumā nekā vecāka gada gājuma vecāki. Aptauja rāda, ka respondenti 20 līdz 30 gadu vecumā ir gatavi agrāk uzticēties savam bērnam, noformējot viņam kontu un maksājumu karti jau sākumskolas laikā jeb vecumā no 7 līdz 11 gadiem.
Uz sarakstu
