Aptauja: lielākā daļa iedzīvotāju un uzņēmumu pāreju uz eiro atzīst par ērtu
Tikai ceturtā daļa iedzīvotāju un uzņēmumu vadītāju (attiecīgi 26% un 25%), pārejot uz jauno valūtu, saskārušies ar kādām neērtībām.
"Esam gandarīti, ka lielākajai daļai iedzīvotāju un uzņēmumu pāreja uz eiro noritējusi veiksmīgi un papildu sarežģījumus nav radījusi. Mēs jau savlaicīgi aicinājām iedzīvotājus samazināt skaidras naudas īpatsvaru savā ikdienā, jo nauda kontā nozīmēja arī ērtāku pāreju uz eiro. Arī aptauja apliecina, ka tā daļa iedzīvotāju un uzņēmumu, kas savus uzkrājumus noglabāja kontā, pāreju uz eiro atzina par ērtu. Kopumā, lai arī bija ilgs un darbietilpīgs, šis process arī bankai noritējis sekmīgi, par ko pateicība visai Swedbank eiro komandai! Milzīgu ieguldījumu, protams, veica arī masu mediji, kuri regulāri informēja iedzīvotājus un uzņēmumus par svarīgākajiem procesiem un veicamajiem darbiem," saka Swedbank Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs un valdes loceklis Ģirts Bērziņš.
Lai pāreja uz eiro nesagādātu nekādas neērtības, lielākā daļa iedzīvotāju un uzņēmumu (attiecīgi 65% un 61%) naudas uzkrājumus turēja bankas kontā, lai tur tie 1.janvārī automātiski konvertētos eiro. Tāpat iedzīvotāji priekšroku deva norēķiniem ar karti nevis skaidru naudu (norādījuši 40%), bet piektdaļa (24%) vēl decembrī centās iztērēt atlikušos latus. Savukārt uzņēmumi vairāk izmantoja bezskaidras naudas norēķinus (28%), un latu banknotes iemaksāja bankomātos (19%). Arī iedzīvotāju vidū naudas iemaksas bankomāti bija populārākais veids latu iemaksai kontā – tos izmantoja piektdaļa (19%) respondentu.
Iedzīvotāji, kuriem pāreja uz eiro nav bijusi ērta, kā biežākos iemeslus tam min neērtības ar cenu pārrēķināšanu, cenu zīmju neesamību latos un eiro, rindas veikalos, pie bankomātiem un pasta nodaļās, kā arī eiro monētu smagumu. Savukārt uzņēmēji visbiežāk norāda, ka neērtības pārejā uz eiro radījusi grāmatvedības un IT sistēmu pārprogrammēšana, darbinieku apmācību organizēšana, kā arī paralēlā cenu atspoguļošana un eiro un latu paralēlās apgrozības periods.
Absolūtais vairākums iedzīvotāju (85%) un arī uzņēmēju (68%) atzīst, ka informāciju par svarīgāko pārejā uz eiro guva no masu medijiem – televīzijas, laikrakstiem, radio un ziņu portāliem. Otrs populārākais informācijas avots bija savas bankas mājas lapa vai internetbanka – tur informāciju guvuši 25% iedzīvotāju un 39% uzņēmumu. Vēl piektdaļa uzziņai par pārejas procesiem izmantoja oficiālās eiro vietnes internetā (piemēram, eiro.lv) vai Eiro informatīvo tālruni (attiecīgi 18% iedzīvotāju un 21% uzņēmumu).
Uz sarakstu
