Aptauja: pieaudzis Ķīnas pilsoņu iegādāto nekustamo īpašumu skaits
Visi NĪ iegādāti, lai iegūtu uzturēšanās atļaujas Latvijā. Pēc firmas "Rent in Riga" veiktās aptaujas datiem, tikai aptuveni 25% Latvijā NĪ iegādājušos ķīniešu paši dzīvo vai plāno tajos dzīvot, pārējie pircēji iegādātos īpašumus jau izīrējuši vai meklē īrniekus.
2013.gadā salīdzinājumā ar 2012.gada pirmajiem 9 mēnešiem ir notikuši par 800% vairāk pārdošanas darījumu ar Ķīnas pilsoņiem. Aptaujājot visus šogad uzņēmumā "Rent in Riga" NĪ iegādājušos Ķīnas pilsoņus, atklājās, ka 75% ķīniešu savus NĪ jau ir izīrējuši vai meklē tiem īrniekus, savukārt 25% NĪ pircēju no Ķīnas īpašumos dzīvos paši - jau ir pārvākušies uz dzīvi Latvijā vai plāno to darīt tuvākajā laikā. Latvijā dzīvot sākušo ķīniešu vidū iezīmējas tendence iegādāties vismaz 2 dzīvokļus, lai vienā dzīvotu, bet otru izīrētu, iegūstot papildinājumu ģimenes budžetam. 70% Ķīnas pilsoņu NĪ iegādājās Rīgas pilsētā un rajonā, pārējie ārpus Rīgas.
"Vairumā gadījumu Latvijā īpašumus nopirkušajiem ķīniešiem ir vēlme iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā tālākai ceļošanai Šengenas zonā - biznesa vai privātām vajadzībām. Taču gadījumos, kad ģimenes izlemj dzīvot Latvijā, to locekļi parasti strādā vai plāno strādāt kādā starptautiskā kompānijā vai iztikt no īres ienākumiem. Vēlos piebilst, ka šādu gadījumu ir relatīvi maz pretstatā vēlmei vienkārši ceļot pa Eiropu," stāsta uzņēmums "Rent in Riga" valdes loceklis Jānis Lipša. Viņš piebilst, ka ķīniešu ģimenes nav lielas, parasti sastāv no 2 pieaugušajiem un 1-2 bērniem vecumā līdz 12 gadiem, turklāt nedaudzās Latvijā uz dzīvi apmetušās vai apmesties plānojošās ķīniešu ģimenes izrāda lielu vēlmi integrēties un izprast vietējo kultūru. Labprāt mācās latviešu valodu un laiž vai plāno laist bērnus mācīties vietējā latviešu skolā vai bērndārzā.
Rīgā divu dzīvokļus iegādājušās un uzturēšanās atļauju Latvijā ieguvušās ķīniešu ģimenes tēvs stāsta, ka viņu ģimenē ir divu pieaugušie un astoņus gadus veca meita. Viņi plāno Latvijā palikt uz ilgāku laiku, vismaz pieciem gadiem. "Pēc profesijas esmu inženieris un turpināšu attīstīt savu biznesu Ķīnā, tāpat darīs arī mana sieva, arhitekte. Meita jau mācās latviešu skolā. Rīgā iegādājāmies divus dzīvokļus, tuvu vienu otram. Vienam esam ātri un veiksmīgi atraduši īrniekus, otrā dzīvojam paši," stāsta Ķīnas pilsonis.
No citas ķīniešu ģimenes, kura arī iegādājusies divi dzīvokļus Rīgā - vienu izīrēšanai, otru pašu dzīvošanai -, Latvijā uz pastāvīgu dzīvi pagaidām pārcēlies vien ģimenes tēvs un 12 gadus vecā meita, kuras māte palikusi Ķīnā kopt savu tēvu - pensionāru. Šīs ģimenes meita pēc adaptēšanās Latvijas vidē dosies mācīties latviešu skolā, ar laiku ģimenei ir vēlme iegūt Latvijas pilsonību.
Pēc Pilsonības un migrācijas pārvaldes datiem, 2013.gadā līdz 18.septembrim, veicot ieguldījumu nekustamajā īpašumā, termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā izsniegtas 186 Ķīnas pilsoņiem. Aizvadītā, 2012. gada, 12 mēnešos šis skaitlis ir krietni mazāks - 118, informē Pilsonības un migrācijas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Undīne Priekule.
Uz sarakstu
