Aptauja: pieaug ticība Eiropas ekonomikas atlabšanai
Eiropieši kļūst nedaudz optimistiskāki par ekonomikas stāvokli Eiropā, liecina jaunākās "Eirobarometra" rudens aptaujas rezultāti.Vairāk nekā puse Eiropas iedzīvotāju - 51% respondentu - atzīst, ka ar optimismu raugās uz Eiropas Savienības (ES) nākotni, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā preses pārstāve Džeina Tamuļeviča. Kopumā 43% iedzīvotāju uzskata, ka ES dodas pareizajā virzienā, lai izkļūtu no krīzes un stātos pretī jauniem pasaules mēroga pārbaudījumiem. Par lielāku optimismu liecina, ka kopš pagājušā gada par četriem procentpunktiem paaugstinājies to Eiropas iedzīvotāju īpatsvars, kuri domā, ka krīzes ietekme uz nodarbinātību jau ir sasniegusi augstāko punktu.
Joprojām problemātiskie jautājumi ir bezdarbs, ekonomiskā situācija kopumā, inflācija un valsts parāds. Tās ir četras nozīmīgākās problēmas, ar kurām Eiropas iedzīvotāji saskaras valsts līmenī, savukārt indivīdu līmenī galvenā problēma ir inflācija. To atzinuši 40% aptaujāto.
Par svarīgākajām problēmām, ar kurām patlaban saskaras ES, Eiropas iedzīvotāji atzīst ekonomikas situāciju kopumā, bezdarbu un dalībvalstu publisko finanšu stāvokli.
Uzmanības centrā ir Īrija, kas ir beigusi izmantot starptautiskā aizdevuma programmu, un aptaujas rezultāti liecina, ka īru priekšstati par savas valsts ekonomikas stāvokli ir krietni uzlabojušies. To Īrijas iedzīvotāju skaits, kas prognozē valsts ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos nākamajā gadā, ir palielinājies par 12 procentpunktiem, turklāt par 11 procentpunktiem pieaudzis to Īrijas pilsoņu skaits, kuri valsts ekonomikas stāvokli vērtē kā labu.
Visbeidzot, gandrīz nemainīgs ir palicis atbalsts ekonomikas un monetārajai savienībai ar vienoto valūtu eiro - tās piekritēji ir vairāk nekā puse Eiropas iedzīvotāju - 52% aptaujāto. 21 dalībvalstī absolūtais respondentu vairākums atbalsta eiro. Šis rādītājs visaugstākais ir Luksemburgā, Slovēnijā, Slovākijā, Igaunijā un Somijā.
Aptauja notika no 2013.gada 2.novembra līdz 17.novembrim, veicot intervijas klātienē. Pavisam tika aptaujāti 32 409 cilvēki no 28 ES dalībvalstīm un piecām kandidātvalstīm - bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Turcijas, Islandes, Melnkalnes un Serbijas. Uz sarakstu