Ārzemnieki Latvijā investējuši 419,16 miljonus latu
Īstenojot investīciju programmas, trīs gados PMLP saņēmusi 2893 investoru un 3990 viņu ģimenes locekļu pieprasījumus termiņuzturēšanās atļaujām un pozitīvu lēmumu pieņēmusi 97,9% gadījumu, izsniedzot 6749 atļaujas. Savukārt kopš 2010.gada 1.jūlija anulēta 201 uzturēšanās atļauja.
2010.gada vidū izdarītie Imigrācijas likuma grozījumi ir aktivizējuši ārvalstu investīciju plūsmas uz Latviju, un galvenokārt tās saistītas ar darījumiem nekustamā īpašuma tirgū. No visiem termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai ieguldītajiem līdzekļiem 80% jeb 335,23 miljoni latu investēti Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, pārsvarā iegādājoties īpašumus Rīgā un Jūrmalā.
Kā skaidro ziņojuma autori, priekšroku investīcijām nekustamajā īpašumā ārvalstnieki dod vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, ieguldījums nekustamajā īpašumā tiek uzskatīts par vienu no drošākajiem investīciju veidiem, otrkārt, tādā veidā investoram ir iespēja diferencēt savu aktīvu saglabāšanu, treškārt, ir nepieciešams mazāks investīciju apjoms un lielāka likviditāte salīdzinājumā ar investīcijām banku subordinētajā kapitālā, ceturtkārt, iegādājoties nekustamo īpašumu, uzturēšanās atļaujas saņemšanas un reģistrācijas process ir vienkāršāks.
Pēc kopējā apjoma trīs gadu laikā otrie lielākie ieguldījumi - 63,73 miljoni latu - termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai ir veikti kredītiestāžu subordinētajā kapitālā. Šī summa veido 15% no termiņuzturēšanās atļaujas saņēmušo ārvalstu investoru ieguldījumiem Latvijas tautsaimniecībā.
Investīcijām kredītiestādes subordinētajā kapitālā svarīgākās priekšrocības ir ļoti ātrs un salīdzinoši vienkāršs variants termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai, kā arī augstas procentu likmes, kas nozīmē, ka investors saņem ne vien uzturēšanās tiesības Latvijā un Eiropas Savienībā, bet arī regulāru un stabilu atdevi no saviem ieguldījumiem, skaidro ziņojuma autori.
Trīs gados vismazāk līdzekļu ārvalstu investori ieguldījuši Latvijā reģistrēto kapitālsabiedrību pamatkapitālā, kas papildināts par 20,20 miljoniem latu. Šī summa veido tikai 5% no visiem termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai ieguldītajiem līdzekļiem. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šā gada pirmajos sešos mēnešos attiecinātie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā ir ievērojami pieauguši, gandrīz sasniedzot 2012.gada kopējos apjomus, teikts informatīvajā ziņojumā.
Kopumā līdz šā gada 1.jūlijam uzturēšanās atļauju pieteikumos ir attiecināti 285 ieguldījumi 192 Latvijā reģistrētās kapitālsabiedrībās. Sadalījumā pa tautsaimniecības nozarēm 32% no visiem ieguldījumu darījumiem ir veikti komercpakalpojumu nozarē, investējot tajā 6,9 miljonus latu. No visiem ieguldījumiem šajā nozarē 59% ir veikti operācijās ar nekustamo īpašumu un finanšu starpniecības nozarēs.
Otra lielākā investoru izvēlētā nozare ir vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, restorāni un izmitināšanas pakalpojumi. Šajā nozarē trīs gados ir veikti 23% no visiem ieguldījumu darījumiem 42 kapitālsabiedrībās. Apstrādes rūpniecībā ieguldījumi veikti 7% darījumu 14 kapitālsabiedrībās. Savukārt 32% gadījumu kapitālsabiedrības, kuru pamatkapitālā veikti ieguldījumi, darbības kods nav norādīts.
Trīs gados termiņuzturēšanās atļaujas pret investīcijām Latvijas tautsaimniecībā pieprasījuši 35 valstu pilsoņi. Gandrīz 95% investoru ir no valstīm, kas kādreiz ietilpa Padomju Savienībā. Ārpus bijušās Padomju Savienības teritorijas lielākā investoru interese ir no Ķīnas, kuras valstspiederīgie Latvijā termiņuzturēšanās atļaujas prasījuši 243 reizes, kā arī no Izraēlas un ASV.
"Jāatzīmē, ka 2013.gada pirmajā pusgadā no Ķīnas valstspiederīgo puses ir izrādīta ievērojama interese un termiņuzturēšanās atļaujām pieteiktas 107 personas, šajā periodā ierindojot Ķīnu aktīvāko trīs valstu vidū aiz Krievijas un Uzbekistānas. Konstatēts, ka šajā virzienā gan Latvijā, gan Ķīnā esošās aģentūras veic mērķtiecīgus pasākumus Ķīnas pilsoņu ieceļošanai Latvijā," teikts informatīvajā ziņojumā.
Ziņojuma autori vērš valdības uzmanību uz to, ka, investējot atsevišķos Latvijas reģionos, piemēram, Cēsīs un Jelgavas novadā, ilgtermiņā Ķīnas pilsoņu masveida ieceļošana un uzturēšanās var radīt imigrācijas, etnisko konfliktu un darba tirgus nevienlīdzības riskus. Tikmēr no paaugstināta terorisma riska valstu pilsoņiem saņemtais pieteikumu skaits esot procentuāli neliels - kopumā 61 investora un viņu ģimenes locekļu pieteikums.
"Pārskata periodā ievērojamus naudas līdzekļus [..] ir investējušas Krievijas Federācijas esošās vai bijušās valsts pārvaldes un uzņēmumu amatpersonas un to ģimenes locekļi, kā arī nestrādājošas personas (pensionāri, mājsaimnieces, studenti), kas joprojām rada aizdomas par viņu kā investoru kapitāla izcelsmes likumību, tomēr līdz šim Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests nav identificējis [..] investīcijas, kuru izcelsmes kapitāls būtu kvalificējams kā noziedzīgi iegūts," teikts ziņojumā.
Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) šodien valdības sēdē vēlējās zināt, kas galvenokārt saņem uzturēšanās atļaujas, ja tikai 40% ir tie, kas saistīti ar investīcijām Latvijā. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane skaidroja, ka lielākā daļa no uzturēšanās atļauju saņēmējiem ir saistīti ar investīcijām, otra lielākā daļa ir saistīta ar studijām, bet vēl salīdzinoši liela daļa - ar darbu un ģimeņu apvienošanu.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) aicināja aizdomāties par to, kā sabiedrībā integrēt šos cilvēkus, kas uzturēšanās atļaujas saņem, investējot finanšu līdzekļus Latvijā, līdzīgi, kā tas ir ar studentiem citās valstīs. Viņš paskaidroja, ka citās valstīs studentiem tiek piedāvāti valodu un vietējās kultūras kursi. Pēc Pabrika domām, ir jāveicina šo cilvēku un viņu ģimeņu demokrātiska iesaistīšana sabiedrībā, jo ir pietiekami daudz iespēju.
Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) pauda, ka valstij būtu jāizstrādā kāda programma, lai veicinātu šo cilvēku integrāciju Latvijas sabiedrībā. Uzklausot ziņojumu, Bordāns atzina, ka zīmīgi ir tas, ka šie cilvēki izrāda vēlmi apgūt latviešu valodu.
Kopumā ziņojumā secināts, ka ienākušie naudas līdzekļi ir veicinājuši ekonomisko aktivitāšu palielināšanos un brīvās naudas līdzekļu daudzumu Latvijā. Pozitīvu ietekmi no 2010.gadā pieņemtajām Imigrācijas likuma normām ir izjutušas atsevišķas nozares, galvenokārt finanšu un nekustamā īpašuma tirgus, kam Latvijā ienākošie finanšu līdzekļi ir ļāvuši mazināt krīzes izraisītās sekas.
Tiešo ieguvumu no investoriem izjūtot arī tādas nozares kā tūrisms, viesnīcas, juridiskie pakalpojumi, apdrošināšana, namu apsaimniekošana, interjera un dizaina pakalpojumu sniedzēji un ražotāji, pārtika un ēdināšana, kā arī veselības aprūpe.
Kā liecina maksājumu bilances statistika, globālā finanšu krīze negatīvi ietekmēja ārvalstu kapitāla ieplūdi Latvijas ekonomikā, samazinot ārvalstu tiešo investīciju plūsmu intensitāti, tomēr pat recesijas gados šo investīciju plūsmas saglabājās pozitīvas, kas zināmā mērā liecināja par ārvalstu investoru uzticību valsts īstenotajai ekonomikas stabilizācijas politikai.
Atjaunojoties ekonomikas izaugsmei, ārvalstu tiešo investīciju plūsmas strauji palielinājās. Ienākošo ārvalstu tiešo investīciju plūsmu apjoms 2010.gadā bija četras reizes lielāks nekā 2009.gadā, savukārt 2011.gadā šo investīciju plūsmas gandrīz četras reizes pārsniedza 2010.gada rādītāju un sasniedza 5,5% no iekšzemes kopprodukta. Arī 2012.gadā saglabājās samērā augsts ienākošo ārvalstu tiešo investīciju līmenis, teikts šodien valdībā izskatītajā informatīvajā ziņojumā.
Uz sarakstu
