Brisele atļauj Latvijai kūpināt gaļu pēc līdzšinējām metodēm
Nu ko, maratona distance sprinta režīmā būs noskrieta. Kūpinājumi ir aizstāvēti! Regula izmainīta! Paldies visai komandai - ZM, BIOR utt.!!!
— Didzis Šmits (@DidzisSmits) July 1, 2014
Kā pilsētas informācijas portālu tīklam Pilseta24.lv skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvis, tad tas nozīmē, ka turpmākos trīs gadus ražot un izplatīt kūpinātu gaļu un gaļas produktus ar tradicionālām metodēm tikai savas valsts teritorijā varēs Latvija, Īrija, Spānija, Horvātija, Kipra, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Somija, Zviedrija un Lielbritānija. Savukārt kūpinātas zivis un zivju produktus ar tradicionālajām metodēm savas valsts teritorijā turpmākos trīs gadus varēs izplatīt Latvija, Īrija, Rumānija, Somija, Zviedrija un Lielbritānija.
Gaļas un zivju kūpinājumu ražojumiem, kā līdz šim, regulas prasības nosaka pieļaujamo benzo(a)pirēna normu līdz 5 mikrogramiem uz kilogramu.
"Šī ir pozitīva ziņa Latvijas gaļas un zivju kūpinājumu ražotājiem, tā nodrošinās, ka no tirgus nepazudīs produkti, kuri iegūti ar tradicionālām metodēm, tā neradīs negatīvu ietekmi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem," uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Dalībvalstīm, kurām piešķirta šī nacionālā atkāpe, būs jāturpina veikt monitorings un jāīsteno labas ražošanas programmas.
Komisijas regula par nacionālo atkāpi stāsies spēkā 2014. gada 1.septembrī un tā tiks pārskatīta pēc trīs gadiem.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka, lai panāktu Latvijai labvēlīgas izmaiņas Eiropas Komisijas normās attiecībā uz kūpinātas gaļas un zivju produktiem, Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti trešdien, 29.janvārī, komisijas sēdē mudināja Zemkopības ministriju sadarbībā ar Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociāciju un citiem nozarē strādājošajiem papildus pētīt benzopirēna līmeni mūsu valstī ražotajos kūpinātas gaļas un zivju produktos un rast pamatotus argumentus izmaiņām.
Uz sarakstu
