Eksperte: pārtikas cenu kāpumu gada sākumā noteica sezonalitāte
"Par to ikviens var pārliecināties, gan salīdzinot savus pagājušā un šā gada tēriņus, gan izvērtējot publiski pieejamo statistiku par produktu cenām. Tas, ka gan atsevišķu produktu cenas, gan vidējais dārzeņu un augļu cenu līmenis pavasarī un vasaras sākumā vienmēr izskatās biedējoši, ja tās salīdzina ar decembra cenām, ir tipiski un novērots vienmēr," raksta eksperte.
Viņa norāda - ja pārtikas cenas, kas parasti veidojas laikapstākļu, lopu slimību un sezonālās pieejamības ietekmē, šajā gadā būtu veidojušās nevis minēto faktoru, bet gan eiro ietekmē, tad "būtu jāsaka paldies eiro".
"Salīdzinot cenu pārmaiņas maijā ar iepriekšējo decembri, kopš 1997.gada ir bijuši tikai trīs gadi, kad dārzeņu cenas augušas mazāk nekā šogad, bet 14 gados dārzeņu cenu kāpums maijā pret decembri bijis ievērojami lielāks. Augļiem šī attiecība būtu pieci un 12 gadi," norāda Paula.
Viņa arī raksta - lai gan jūnija patēriņa cenu indeksa dati vēl nav pieejami, tomēr vēsturiski jūnijā salīdzinājumā ar decembri pārsvarā vērojams liels dārzeņu cenu kāpums, kas bieži pārsniedz 40%, atsevišķos gadījumos pat 80% un 100%.
"Tas pats sakāms par augļiem, kur skaitļi vidēji ir mazāki, bet ideja ir tā pati: protams, ka svaigās dzērvenes decembrī būs dārgākas nekā krietni pastāvējušās uz pavasara pusi vai pat vasaras vidū. Tāpat arī burkāni rudenī-ziemā, kad noliktavas pilnas ar tikko novākto ražu, būs lētāki nekā pavasarī, kad vecie burkāni jau savītuši un tos vairs nepārdod, bet jauno burkānu pirmā agrīnā raža atvesta no tālākām zemēm," raksta Paula.
Viņasprāt, eiro ietekmi uz cenām, tostarp pārtikas, varēs analizēt vēl ilgāku laiku, vērtējot, vai šā gada cenu svārstības atšķiras no tipiski novērotajām un vai dažādu faktoru ietekme saglabājas vai izzūd. Jāņem vērā arī dažādi sezonāli, ražas un pasaules tirgus attīstības faktori. Pārtikas cenas par vienu vienību, piemēram, par piena litru, burkānu kilogramu vai kāpostgalvu, bieži mēdz būt mērāmas viena eiro robežās, un katrs cents var izraisīt procentuāli lielas cenu svārstības neatkarīgi no faktoriem, kas cenu ietekmējuši.
Ja pārtikas ražotājus un tirgotājus izmaksu palielināšanas virzienā ietekmējušas eiro ieviešanas izmaksas, tad samazinošā virzienā darbojas vairāki citi faktori, kas saistīti ar ieguvumiem no eiro ieviešanas, - lētāka līdzekļu pieejamība uzņēmumiem, valūtas konvertācijas izmaksu samazināšanās, raksta bankas eksperte.
Laikā no pagājušā gada decembra līdz šā gada maijam cenas ir būtiski kāpušas augļiem un dārzeņiem, informēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.
Vislielākais cenu pieaugums - par 93% - pusgada laikā ir bijis plūmēm - no 2,39 eiro līdz 4,62 eiro par vienu kilogramu. Tāpat būtiski - par 86% - sadārdzinājušies burkāni - par 86% no 0,48 eiro līdz 0,89 eiro par vienu kilogramu. Citronu cena pieaugusi no 1,45 eiro līdz 2,43 eiro, sarkanajai paprikai - no diviem eiro līdz 3,11 eiro, bet galviņkāpostiem - no 0,42 eiro līdz 0,64 eiro par vienu kilogramu.
Savukārt cenas šajā laika periodā visvairāk samazinājušās importa zemenēm - no 9,82 eiro līdz 3,97 eiro par vienu kilogramu, lielogu dzērvenēm spainītī - no 3,44 līdz 2,89 eiro - un maltajai kafijai "Merrild" - no 12,40 eiro līdz 10,79 eiro par vienu kilogramu. Tāpat cenas kritušās olām - no 1,56 eiro līdz 1,41 eiro par desmit gabaliem, āboliem "Janagold" - no 1,25 eiro līdz 1,14 eiro par vienu kilogramu, kafijas pupiņām - no 13,77 eiro līdz 12,58 eiro par vienu kilogramu, cukuram - no 1,22 eiro līdz 1,15 eiro par vienu kilogramu, apelsīniem - no 1,59 eiro līdz 1,50 eiro par vienu kilogramu.
Uz sarakstu
