Eksperts: mazo pensiju problēmu var risināt ar aplokšņu algu izskaušanu
Mazo pensiju problēmu var risināt ar aplokšņu algu izskaušanu un naudas uzkrāšanu trešajā pensiju līmenī, trešdien žurnālistiem sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību komitejas vadītājs, AS "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs.Viņš pauda bažas, ka aptuveni 40% cilvēku sociālās iemaksas veic no 200 latu lielas algas. "Ja iemaksas tiek veiktas no 200 latiem un ja pieņemam, ka pensija varētu būt 40-50% no algas pirms aiziešanas pensijā, šie cilvēki potenciāli pensijā varētu saņemt 80-100 latus. Pašreizējos apstākļos Latvijā tā ir traģiska pensija," uzsvēra Švarcs.
Pēc viņa domām, šai problēmai ir divi risinājumi. "Pirmkārt, liela daļa no tiem, kas algā saņem 200 latus, naudu saņem aploksnē, tāpēc aplokšņu algu apkarošanai ir jākļūst par mērķi. Tādā veidā varētu panākt, ka sociālie uzkrājumi kļūst lielāki un cilvēki var pretendēt uz lielāku pensiju. Otra iespēja, ja cilvēks saņem 200 latus, viņš naudu var uzkrāt pats pensiju trešajā līmenī," sacīja Švarcs.
Viņš arī atzina, ka ar 100 latu pensiju neviens nevar izdzīvot un valstij var nākties subsidēt zemo pensiju saņēmējus. "Tas nozīmē, ka nauda tiks pārlikta no vienas kabatas otrā - lielo algu saņēmēji maksās mazo pensiju saņēmējiem. Var arī atstāt zemās pensijas, bet, zinot to apmēru, tā būs sociāla problēma," teica eksperts.
Jau ziņots, ka šā gada pirmo deviņu mēnešu laikā valsts fondēto pensiju pārvaldītāju nopelnītie līdzekļi pārsnieguši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pensiju otrajā līmenī veiktās iemaksas - pensiju plānu peļņa deviņos mēnešos ir 68 miljoni latu, bet iemaksas shēmā VSAA ir 53 miljoni latu.
Kā liecina šodien prezentētais LKA valsts fondēto pensiju apskats, kopumā šogad otrā pensiju līmeņa aktīvi ir auguši par 121 miljonu latu, sasniedzot 997 miljonus latu. Savukārt kopš pensiju otrā līmeņa darbības sākuma 2003.gadā pārvaldītāji valsts fondētās pensiju shēmas dalībniekiem ir nopelnījuši 156 miljonus latu, kas veido 15,6% no kopējā uzkrātā kapitāla.
Šā gada pirmajos trijos ceturkšņos visu valsts fondēto pensiju plānu vidējais svērtais ienesīgums bija 7,8%. Labākos investīciju atdeves rādītājus ir uzrādījuši aktīvās kategorijas pensiju plāni, nodrošinot 8,2% augstu ienesīgumu. Konservatīvo un sabalansēto kategoriju plānu tīrā atdeve kopš gada sākuma ir sasniegusi attiecīgi 6,9% un 7,8%. Uz sarakstu