Elitārākajā Latvijas specvienībā jau vairākus gadus vien 20% spēj izturēt iestājpārbaudījumus
Latvijas elitārākās specvienības komandieris pastāstīja, ka karavīru atlasē vienība nokļuvusi līdz atziņai, ka mūsdienās jauniešiem ir problēmas risināt pat vienkāršus sadzīviskus uzdevumus. Vienlaicīgi ir grūtības risināt nepazīstamas problēmas un nedaudz trūkst mērķtiecības.
"Jaunieši aprobežojas ar mērķi iestāties vienībā, bet pietrūkst mērķtiecības cīnīties par tālāko izaugsmi. Esmu novērojis, ka jaunieši līdzīgi rīkojas, stājoties augstskolā, - ja nesanāk iestāties arhitektos, tad mēģina citā specialitātē. Trūkst skaidra mērķa un absolūta fokusa uz to, ka viņš tiešām vēlas būt arhitekts. SUV instruktori ir arī nākuši pie atziņas, ka jaunieši nav gatavi ilgstošam procesam, lai spētu pierādīt sevi un sasniegtu izvirzīto mērķi. Ja par mērķi ir jācīnās ilgstoši, tad tas nav interesants," konstatēja Ušackis.
Pilna SUV kaujinieka kvalifikācijas apgūšana prasa vismaz trīs gadus, un daudzi tam nav gatavi. Liels šķērslis topošajam karavīram ir veselības problēmas. Šajā jomā cilvēki dalās divās grupās - jaunieši, kuri iepriekš ir trenējušies, taču atnāk ar traumām, un iepriekš netrenējušies cilvēki, kuriem pārbaudījumu laikā rodas veselības problēmas. Bieži topošajiem karavīriem konstatējamas mugurkaula un sirds vainas.
Runājot par pārbaudījumu veidiem, kuri topošajiem karavīriem sagādā vislielākos šķēršļus un kuriem jāgatavojas visnopietnāk, Ušackis norāda, ka tie ir fobiju testi un, protams, ūdens testi.
Tomēr kopējais atlases un apmācību posmu psiholoģiskais un fiziskais spiediens, kā arī nepieciešamība domāt un mācīties atsijā lielāko daļu kandidātu.
Ušackis gan SUV salīdzina ar Latvijas olimpisko vienību, kurā ir labākais, ko Latvijas nācija spēj sagatavot. Neskatoties uz problēmām ar jauniešiem, Ušackis uzskata, ka Latvijas vēsturiskā pieredze, sākot ar baltu ciltīm un latviešu strēlniekiem Pirmajā pasaules karā un beidzot ar mūsdienu latviešu karavīriem, liecina, ka latviešu karavīru kvalitāte ir augstā līmenī. To vienībai atzinušas augstas rietumvalstu sabiedroto spēku militārpersonas, un tas nav teikts, slēpjoties aiz politiskās pieklājības.
"Latvijas aizsardzības budžets nav liels, salīdzinot ar bagātajām valstīm, taču mēs ar savu sagatavotības līmeni spējam izpildīt uzdevumus tādā pašā līmenī kā rietumvalstis un brīžiem pat vēl labāk," uzsvēra Ušackis.
Uz sarakstu
