EM: Sašķidrinātās gāzes terminālis ir jāattīsta Rīgas ostā
Viņa skaidroja, ka LNG projekts Latvijā aizpildīs Baltijas reģiona iztrūkstošo posmu energoapgādē, nodrošinot gāzes piegādes ceļu un avotu dažādošanu, radot konkurenci gāzes tirgū. Turklāt Latvijai ir virkne priekšrocību termināļa būvniecībai, kas nodrošinās mazākas izmaksas infrastruktūras pielāgošanai termināļa iekļaušanai reģiona gāzes apgādes sistēmā, savukārt jau eksistējošā Inčukalna pazemes gāzes krātuve nodrošinās iespējami zemākās cenas iegūšanu, iepērkot dabasgāzi tās zemākās cenas periodā.
EM un Eiropas Komisija (EK) uzskata, ka šādas stacijas būvniecība ir jāvērtē Baltijas valstu elektroenerģijas apgādes kontekstā. Baltijas valstu tirgu pievienošana kopējam Eiropas Savienības (ES) gāzes tirgum un Latvijas ģeogrāfiskā pozīcija - Baltijas reģiona centrs - nodrošinās arī Inčukalna gāzes krātuves tālākas attīstības iespējas. Gāzes krātuvi iespējams paplašināt līdz 3,2 miljardiem kubikmetru un nodrošināt LNG iesūknēšanu tieši krātuvē.
2010.gada 14.decembrī Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdē tika izskatīts un konceptuāli atbalstīts EM piedāvājums par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta īstenošanu Latvijā, uzdodot projekta sākotnējo izvērtējumu līdz 2011.gada vidum veikt AS "Latvenergo".
Tāpat Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdē tika panākta vienošanās, ka EM sadarbībā ar Ārlietu ministriju sāks konsultācijas ar EK un citām ES dalībvalstīm par iespējamo atbalstu reģionālā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecībai Latvijā.
EM kā priekšrocības LNG termināļa izveidei Latvijā minēja nepieciešamo iegrimi kuģiem, ko var nodrošināt Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās, no kurām pirmajās divās jau ir piestātnes bīstamo kravu pārkraušanai, taču Ventspils nav pievienota gāzes apgādes sistēmai, tāpēc par atbilstošāko uzskatāma Rīgas osta. Tāpat visas trīs ostas ir ziemā neaizsalstošas, tādejādi var nodrošināt kuģu ienākšanu visa gada garumā.
Latvijas amatpersonas, atrodoties vizītēs ES dalībvalstu galvaspilsētās, aicināja atbalstīt šo projektu, uzsverot reģionāla sašķidrinātās dabasgāzes termināļa nozīmi gāzes piegādes ceļu un avotu dažādošanā un konkurences radīšanā gāzes tirgū. Piemēram, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) šī gada 4.februārī Briselē notiekošajā Eiropadomes sanāksmē aicināja novērst atsevišķu reģionu enerģētisko izolāciju un uzsvēra nepieciešamību celt sašķidrinātās gāzes termināli Latvijā. Eiropadomes secinājumos atzīmēts, ka izolēto reģionu iekļaušana kopējā enerģētikas tirgū ir viena no ES prioritātēm enerģētikas jomā. Vienlaikus tika panākta arī vienošanās par ES līdzfinansējuma piešķiršanu plānotajam Baltijas valstu gāzes termināļa projektam.
Arī Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītē Lietuvā un Dombrovska vizītē Igaunijā šī gada sākumā tika panākta būtiska sašķidrinātās gāzes termināļa projekta virzība. Visu trīs Baltijas valstu augstākās amatpersonas ir panākušas vienotu izpratni par to, ka īstenojams viens visām valstīm kopīgs projekts sašķidrinātās gāzes termināļa izveidei.
Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) pēc vizītes Lietuvā uzsvēra, ka tā iezīmējusi būtisku virzību kopējos Baltijas valstu enerģētikas projektos. Globālajā enerģētikas tirgū Baltijas valstīm jāstrādā vienoti, nevis savstarpēji konkurējot, tādēļ Latvijas un Lietuvas augstāko amatpersonu līmenī panāktā vienprātība par liela sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Rīgā ir ļoti nozīmīgs progress.
Arī pagājušajā nedēļā pēc tikšanās ar Polijas vēstnieku Latvijā Jeržiju Mareku Novakovski ekonomikas ministrs atzina, ka Latvija un Polija sekmīgi attīsta divpusējās ekonomiskās attiecības un ir stratēģiski partneri enerģētikas jautājumos. Šonedēļ paredzēta Kampara vizīte Polijā, kuras laikā ministrs tiksies ar Polijas premjerministra vietnieku, ekonomikas ministru Valdemāru Pavlaku, kā arī apmeklēs sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecības vietu Polijas pilsētā Švinoviščē.
"Minētās Baltijas valstu amatpersonu tikšanās un vienošanās ir nozīmīgs solis pretī projekta veiksmīgai attīstībai un tā tālākai virzībai jau tuvākajā laikā," uzsvēra Urpena.
Uz sarakstu
